Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Latvijā

NRA PĒTA: slimnīcu reforma briest

PĀRKĀRTO. Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas, kas sniedz ilgstošo psihiatrisko palīdzību (400 vietas), problēma bija speciālistu trūkums. Slimnīca Aknīstē paliks, bet būs apvienota ar Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu, uz kuru novirzīs pacientus ar smagākiem psihiskiem traucējumiem. Reorganizāciju plānots pabeigt līdz šā gada beigām © Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Lai arī ziņojumu par izmaiņām Latvijas slimnīcu darbā valdība vēl tikai gatavojas izskatīt, vairākās slimnīcās jau notikušas būtiskas pārmaiņas. No šā gada pirmās dienas Liepājā stacionāro palīdzību vēža pacientiem vairs nesniedz Piejūras slimnīca, jo reorganizācijas rezultātā onkoloģisko pacientu ārstēšanu pārņēmusi Liepājas reģionālā slimnīca, savukārt Latgalē sākts Daugavpils un Aknīstes psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanas process.

Tiesa, kā skaidro Veselības ministrijā, starpziņojums valdībai apskata situāciju slimnīcās, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, un šo slimnīcu atbilstību tām piešķirtajiem aprūpes līmeņiem. Ziņojums valdībai iesniegts jau pērn, īsti pirms Ziemassvētkiem, un tuvākajās nedēļās tiks izskatīts valdības sēdē. Veselības ministre Ilze Viņķele, precizējot, ka runa nav par lielajām reģionālajām daudzprofilu slimnīcām, norādīja, ka ziņojuma tapšanas gaitā atklātas vairākas tendences slimnīcās reģionos - tajās tiekot uzturēta ilūzija par speciālistu pieejamību 24 stundas septiņas dienas nedēļā, kā arī pacientu plūsma šajās slimnīcās ir niecīga, un pārmaiņas skars tieši šīs slimnīcas. Slimnīcu slēgšana gan nav paredzēta, jo trūkst aprūpes slimnīcu, kur sniegtu palīdzību pacientiem pēc operācijām, arī hronisku pacientu aprūpei.

Diskusijas par slimnīcu darbību atbilstoši tām noteiktajiem līmeņiem un noslēgtiem līgumiem, kā arī par spēju izpildīt uzņemtās saistības notika faktiski visu 2019. gadu, tomēr skaidrs lēmums no Veselības ministrijas nesekoja. Veselības ministre I. Viņķele apņēmās pārskatīt slimnīcu spēju nodrošināt medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem kvalitatīvi un atbilstoši līgumiem, un šādas pārbaudes ir veiktas visās slimnīcās. Jau pērn aprīlī Veselības ministrijas prognoze bija, ka slimnīcās notiks profila maiņa, īpaši reģionos. «Turpmāk slimnīcām valsts ļaus sniegt tikai tos pakalpojumus, kurus tās var nodrošināt pietiekamā kvalitātē. Nevar slimnīca sniegt konkrētu pakalpojumu, ja tai trūkst attiecīgo speciālistu,» pirms nepilna gada teica veselības ministre. Vairākās valdības sēdēs, ja tika izskatīts kāds jautājums par veselības aprūpi, arī premjerministrs Krišjānis Kariņš sacīja, ka sagaida rīcības plānu no veselības ministres, un var teikt, ka jau hrestomātisks kļuvis premjera izteiciens: «Vai visas ēkas, kuras tiek sauktas par slimnīcām, bet nenodrošina pirmo palīdzību, tiešām ir slimnīcas?»

Veselības ministrijā apstiprināja, ka starpziņojums ir sagatavots un gaida savu izskatīšanas brīdi valdībā, savukārt detalizēts ziņojums būs februārī. Līdz ziņojuma izskatīšanai valdībai konkrētu slimnīcu vārdi un secinājumi netiek publiskoti. Tomēr, neraugoties uz ziņojumiem, šogad jau reformētas vismaz divas slimnīcas. Liepājas reģionālajai slimnīcai no šā gada 1. janvāra ir pievienots onkoloģisko pacientu stacionārais aprūpes profils no Piejūras slimnīcas Liepājā. Piejūras slimnīcā līdz šim sniedza palīdzību gan onkoloģiskiem, gan psihisko slimību pacientiem. Tagad vēža pacientu stacionārā ārstēšana pārcelta uz Liepājas reģionālo slimnīcu. Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks norāda, ka runas par Piejūras slimnīcas reorganizāciju sākušās jau sen. Par to liecina 2008. gada janvārī Veselības ministrijas un Liepājas pilsētas domes parakstītais nodomu protokols, kā arī 2010. gada maija Liepājas pilsētas domes lēmums par slimnīcas reorganizāciju. «Ar apskaužamu regularitāti mainoties veselības ministriem, šis jautājums ik pa laikam atkal nokļuva atsevišķu ministru prioritāšu saraksta galvgalī. Taču nekad netika novests līdz loģiskām beigām dažādu, pārsvarā politisku, iemeslu dēļ,» skaidro E. Striks. Viņš arī norādījis, ka vēža pacientu ārstēšana jau vairākus gadu desmitus notiek arī Liepājas reģionālajā slimnīcā. Liepājas slimnīcas bija pirmās, ko savā ministres darbā apmeklēja veselības ministre, toreiz norādot, ka pienācis vēsturisks brīdis reformai, kas vilcināta desmit gadus, jo vēža ārstēšanas koncentrācija reģionālajā slimnīcā, kur var nodrošināt prognozējamu kvalitāti, ir pacientu interesēs.

Vēl uz jautājuma zīmes ir psihiatriskā palīdzība, kas tiek sniegta Piejūras slimnīcā, ko plānots līdz 2021. gadam reformēt un, iespējams, pievienot slimnīcai Ģintermuiža. Valdības sēdē šodien izskata jautājumu par citu psihoneiroloģisko slimnīcu - Aknīstē, ko apvienos ar Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu. Pacienti gan arī turpmāk tiks ārstēti abās pilsētās, tomēr administrācija būs viena un, visticamāk, Aknīstē samazinās gultas vietu skaitu. Tā nodrošina ilgstošo psihiatrisko palīdzību, tomēr secināts, ka slimnīcā ilgstoši ir apgrūtināta pakalpojumu nodrošināšana nepieciešamajā apjomā un kvalitātē cilvēkresursu trūkuma dēļ.