Atsaucoties uz publiskajā telpā izskanējušo valdības viedokli par veselības aprūpes sistēmas problēmām, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) iebilst pret šādu retoriku un uzskata apgalvojumus par nepamatotiem, kā arī norāda, ka tie izteikti ar mērķi novērst visas sabiedrības uzmanību no patiesā problēmas cēloņa.
Intervijā "Rietumu Radio" Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis viedokli, ka veselības aprūpes sistēmā viena no lielajām problēmām ir caurspīdības trūkums. Apstākļos, kad nav izpildīti deputātu dotie solījumi un mediķi gatavojas protestiem, nav korekti pārorientēt uzmanību citā virzienā, paužot nepamatotus apgalvojumus.
LLSA valdes priekšsēdētājs Valts Ābols: „Šāda veida apgalvojumi no politiķu puses ir aizvainojoši un demotivējoši gan mediķiem, gan ikvienam, kurš strādā slimnīcā. Neizpildot likumā noteikto atalgojuma pieaugumu mediķiem, politiķi izvēlas iet nekorektu ceļu, paužot nepatiesu informāciju par slimnīcu vadību. Vairākus gadus - Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca - roku rokā rūpīgi strādā pie uzskaites procesu pilnveidošanas, finanšu izlietojuma izsekojamības un caurspīdīguma, cieši sadarbojoties ar Veselības ministriju un Nacionālo Veselības dienestu. Caurspīdīgums līdzekļu izlietojumā slimnīcās ir lielākais, kāds jebkad ir bijis, taču dati apliecina, ka gadiem ilgi slimnīcas netiek finansētas pilnā apmērā, ignorējot to reālās izmaksas.”
Piemēram, Bērnu slimnīcā gandrīz 70% no piešķirtā finansējuma tiek izlietots darbinieku atalgojumā, kurš, cita starpā, nav konkurētspējīgs, līdz ar to slimnīcā ir liels neaizpildīto vakanču skaits, savukārt atlikušie 30% finansējuma ir pilnībā caurspīdīgi. Lielajās Latvijas slimnīcās izmaksas ir augstākas, jo te ārstējas pacienti ar sarežģītākajām un smagākajām diagnozēm, kuru ārstniecības izdevumi, kā arī mediķu darba intensitāte ir nesalīdzināmi lielāka nekā pacientiem ar vieglākām diagnozēm.
“Kā piemēru varu minēt Helsinku bērnu slimnīcu, kur darba apjoms ir pielīdzināms Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai un viņu finansējums ir 4-5 reizes lielāks nekā mums. Tartu slimnīca Igaunijā ir līdzīga Rīgas austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai darbinieku skaita un padarītā darba apjoma dēļ, taču 2018.gadā RAKUS budžets bija mazāks par pusi no Tartu slimnīcas. Vai tas nozīmētu, ka Tartu slimnīca darbojas 2 reizes neefektīvāk?”, uzsver LLSA vadītājs.
Veselības aprūpei atvēlēts zemākais finansējuma īpatsvars no Iekšzemes kopprodukta IKP (3,9%), tuvākajos gados to plānots vēl samazināt, toties valsts definētais ārstniecības pakalpojumu “grozs”, kuru valsts ir solījusies iedzīvotājiem apmaksāt, ir tikpat plašs, ja ne vēl plašāks kā ES vidēji. Turklāt visām materiālajām vērtībām - medikamentiem, medicīnas precēm, saimnieciskajiem materiāliem, gāzei, elektrībai, degvielai, cenas vairumā gadījumu nav zemākas kā ES. Viss minētais viennozīmīgi noved pie tā, ka cieš mūsu cilvēkresursi, ārstniecības pieejamība un kvalitāte. Šā brīža sistēma nozīmē, ka valsts jau savos uzstādījumos ir paredzējusi ārstniecības personu (un arī procesā iesaistīto ne-ārstniecības personu) pārslodzi, izdegšanu un nepietiekamu atalgojumu, tāpat arī milzīgas rindas un kopumā zemu pieejamību uz valsts apmaksātu ārstniecību.
Kā ziņots iepriekš, simtiem mediķu akcijā "Viena diena bez medicīnas personāla" protestēs pie Saeimas. Pirmo reizi Latvijas neatkarības vēsturē pie Saeimas 7. novembrī no plkst. 8.30 līdz 9.30 vienlaikus protestēs simtiem ārstu, ārstu palīgu un māsu, kā arī medicīnas studenti. Akcijai “Viena diena bez medicīnas personāla” var pievienoties ikviens, kuram rūp kvalitatīva veselības aprūpe. Sapulci organizē Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ārstu biedrība (LAB) un Latvijas Māsu asociācija (LMa), un atbalsta Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA).
