Slimnīcas

Remondarbiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā novirzīs 1,32 miljonus eiro, trešdien lēmusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Covid-19 izplatības noteiktās dīkstāves dēļ aprīlī par nesniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestādes kopumā nav iekasējušas 13 miljonus eiro, savukārt valsts ir apņēmusies kompensēt 7,1 miljonu eiro, ceturtdienas preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nepiekrīt Veselības inspekcijas pārmetumiem par zemākā līmeņa slimnīcu vājo gatavību darbam Covid-19 epidēmijas apstākļos un aicina novērtēt pašvaldību otrā un trešā līmeņa slimnīcu potenciālu un medicīnas personāla kompetenci, sniedzot nepieciešamo palīdzību ar Covid-19 inficētajiem pacientiem, LPS pārstāve Liene Užule.

Trīs lielāko slimnīcu - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) - pamatkapitāls tiks palielināts par 14 miljoniem eiro, trešdien konceptuāli vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Latvijas biškopji ziedos kopumā 2197 kilogramus medus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) un slimnīcām Latvijā, informē Latvijas Biškopības biedrība.

Bažās par pacientu ar jauno koronavīrusu skaita pieaugumu Latvijas lielākās slimnīcas būtiski ierobežo veselības aprūpes pakalpojumus. Vispirms tas attiecas uz plānveida veselības aprūpi, bet no pirmdienas, 23. marta, arī uz lielāko daļu ambulatoro pakalpojumu – slimnīcas vairs nesniegs konsultācijas un neveiks ambulatoros izmeklējumus. Šāds lēmums vēl nav pieņemts, bet, iespējams, ambulatorā palīdzība būs jāierobežo vai jāpārtrauc pavisam arī veselības centros un poliklīnikās.

Saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid-19 izplatību Latvijā slimnīcas strādā paaugstinātas gatavības režīmā. Lai šādā situācijā atslogotu mediķus, Valsts operatīvā medicīniskā komisija pieņēmusi lēmumu samazināt atsevišķu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. Tās var būt plānveida operācijas vai izmeklējumi.

Reģionālās slimnīcas Kurzemē un Vidzemē ir sagatavojušās rīcībai jaunā koronavīrusa infekcijas aizdomu gadījumā, tostarp, ir iegādāti nepieciešamie aizsardzības līdzekļi, instruēti darbinieki un veikti citi pasākumi, apstiprināja Vidzemes un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāves.

Divās lielākajās Latvijas slimnīcās darbu uzsākušas speciāli izveidotas padomes. Gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā padomē apstiprināti arī ārvalstu eksperti, kuri, visticamāk, turpinās strādāt arī savos pamatdarbos Somijā un Lietuvā. Veselības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka slimnīcu padomē var strādāt, un lielākā daļa padomju locekļu tā arī darīs, paralēli savam pamatdarbam.

Pirms gada stājās spēkā slimnīcu dalījums pa līmeņiem. Kopumā Latvijā slimnīcas ir sadalītas piecos līmeņos, kur augstākais jeb piektais līmenis ir klīniskās universitāšu slimnīcas, bet zemākais, tomēr ne mazāksvarīgais ir pirmais līmenis jeb aprūpes slimnīcas. Slimnīcām ir jāsniedz veselības aprūpes pakalpojumi atbilstoši to līmenim.

 Ja Latvijā tiktu konstatēts Ķīnas jaunais koronavīruss, tad ar to saslimušie pieaugušie tiktu nogādāti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), bet bērni tiktu vesti uz Bērnu Klīnisko universitātes slimnīcu, šodienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Lai arī ziņojumu par izmaiņām Latvijas slimnīcu darbā valdība vēl tikai gatavojas izskatīt, vairākās slimnīcās jau notikušas būtiskas pārmaiņas. No šā gada pirmās dienas Liepājā stacionāro palīdzību vēža pacientiem vairs nesniedz Piejūras slimnīca, jo reorganizācijas rezultātā onkoloģisko pacientu ārstēšanu pārņēmusi Liepājas reģionālā slimnīca, savukārt Latgalē sākts Daugavpils un Aknīstes psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanas process.

Reģionos ir slimnīcas, kas uztur ilūziju par speciālistu pieejamību diennakts režīmā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Trīs lielākajās slimnīcās gaidāma būtiska vadības maiņa. Konkursā Bērnu un Stradiņa slimnīcā meklē valdes locekļus - finansistus. Stradiņu slimnīcai būs arī jauns valdes priekšsēdētājs. Situācijā, kurā medicīnai trūkst naudas un briest mediķu streiks slimnīcu vadība reizē papildus atbalstu un reizē uzraudzību īstenos jaunās padomes. Konkurss ir noslēdzies un zināms, ka 88 kandidātu vidū ir arī ārvalstu eksperti, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Atsaucoties uz publiskajā telpā izskanējušo valdības viedokli par veselības aprūpes sistēmas problēmām, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) iebilst pret šādu retoriku un uzskata apgalvojumus par nepamatotiem, kā arī norāda, ka tie izteikti ar mērķi novērst visas sabiedrības uzmanību no patiesā problēmas cēloņa.

Aptuveni 5000 medicīnas māsas, kuras vairākus gadus ir strādājušas virsstundas un ir uz izdegšanas robežas, nespēs nodrošināt veselības aprūpi ne noteiktajā apjomā, ne kvalitātē, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē runājot par nākamā gada veselības nozares budžetu, uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

Nepalielinot algas visiem mediķiem, atsevišķi pakalpojumi pacientiem būs grūti pieejami, piektdien tikšanās laikā ar Veselības ministrijas (VM) vadību uzsvēruši Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.

Veselības ministrija ar mediķus pārstāvošajām organizācijām pagaidām nav vienojusies, kā nākamgad pieejamā finansējuma ietvaros palielināt ārstniecības personu algas. Viedokļi par to, kā sadalāms pavisam plānais papildu finansējuma deķītis, būtiski atšķiras. Brīdī, kad Veselības ministrija un politiķi norāda, ka algas būs iespējams palielināt tikai viszemāk atalgotajām mediķu grupām, jāatgādina, ka arī pie plānotā, bet nesaņemtā papildu finansējuma – 119 miljoniem eiro – bija plānots par 20 procentiem paaugstināt tikai zemāko mēnešalgu.

No 3. līdz 6.septembrim Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku Aviācijas eskadriļa sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ar lidmašīnu “An-2” veiks helikopteru nosēšanās laukumu apsekošanu pie Latvijas slimnīcām, lai novērtētu šo laukumu esošo stāvokli.

Daugavpils reģionālā slimnīca, kura pārtraukusi, bet drīzumā gatavojas atjaunot plānveida operācijas, ir krīzes katalizators veselības aprūpē slimnīcās. Notiekošais Daugavpilī uz ārkārtas sēdi pulcinājis Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, taču tāds ārstu un māsu trūkums, par ko atklāti pateica daugavpilieši, ir visās slimnīcās.