Slimnīcas

Saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid-19 izplatību Latvijā slimnīcas strādā paaugstinātas gatavības režīmā. Lai šādā situācijā atslogotu mediķus, Valsts operatīvā medicīniskā komisija pieņēmusi lēmumu samazināt atsevišķu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. Tās var būt plānveida operācijas vai izmeklējumi.

Reģionālās slimnīcas Kurzemē un Vidzemē ir sagatavojušās rīcībai jaunā koronavīrusa infekcijas aizdomu gadījumā, tostarp, ir iegādāti nepieciešamie aizsardzības līdzekļi, instruēti darbinieki un veikti citi pasākumi, apstiprināja Vidzemes un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāves.

Divās lielākajās Latvijas slimnīcās darbu uzsākušas speciāli izveidotas padomes. Gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā padomē apstiprināti arī ārvalstu eksperti, kuri, visticamāk, turpinās strādāt arī savos pamatdarbos Somijā un Lietuvā. Veselības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka slimnīcu padomē var strādāt, un lielākā daļa padomju locekļu tā arī darīs, paralēli savam pamatdarbam.

Pirms gada stājās spēkā slimnīcu dalījums pa līmeņiem. Kopumā Latvijā slimnīcas ir sadalītas piecos līmeņos, kur augstākais jeb piektais līmenis ir klīniskās universitāšu slimnīcas, bet zemākais, tomēr ne mazāksvarīgais ir pirmais līmenis jeb aprūpes slimnīcas. Slimnīcām ir jāsniedz veselības aprūpes pakalpojumi atbilstoši to līmenim.

 Ja Latvijā tiktu konstatēts Ķīnas jaunais koronavīruss, tad ar to saslimušie pieaugušie tiktu nogādāti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), bet bērni tiktu vesti uz Bērnu Klīnisko universitātes slimnīcu, šodienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Lai arī ziņojumu par izmaiņām Latvijas slimnīcu darbā valdība vēl tikai gatavojas izskatīt, vairākās slimnīcās jau notikušas būtiskas pārmaiņas. No šā gada pirmās dienas Liepājā stacionāro palīdzību vēža pacientiem vairs nesniedz Piejūras slimnīca, jo reorganizācijas rezultātā onkoloģisko pacientu ārstēšanu pārņēmusi Liepājas reģionālā slimnīca, savukārt Latgalē sākts Daugavpils un Aknīstes psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanas process.

Reģionos ir slimnīcas, kas uztur ilūziju par speciālistu pieejamību diennakts režīmā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Trīs lielākajās slimnīcās gaidāma būtiska vadības maiņa. Konkursā Bērnu un Stradiņa slimnīcā meklē valdes locekļus - finansistus. Stradiņu slimnīcai būs arī jauns valdes priekšsēdētājs. Situācijā, kurā medicīnai trūkst naudas un briest mediķu streiks slimnīcu vadība reizē papildus atbalstu un reizē uzraudzību īstenos jaunās padomes. Konkurss ir noslēdzies un zināms, ka 88 kandidātu vidū ir arī ārvalstu eksperti, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Atsaucoties uz publiskajā telpā izskanējušo valdības viedokli par veselības aprūpes sistēmas problēmām, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) iebilst pret šādu retoriku un uzskata apgalvojumus par nepamatotiem, kā arī norāda, ka tie izteikti ar mērķi novērst visas sabiedrības uzmanību no patiesā problēmas cēloņa.

Aptuveni 5000 medicīnas māsas, kuras vairākus gadus ir strādājušas virsstundas un ir uz izdegšanas robežas, nespēs nodrošināt veselības aprūpi ne noteiktajā apjomā, ne kvalitātē, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē runājot par nākamā gada veselības nozares budžetu, uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

Nepalielinot algas visiem mediķiem, atsevišķi pakalpojumi pacientiem būs grūti pieejami, piektdien tikšanās laikā ar Veselības ministrijas (VM) vadību uzsvēruši Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.

Veselības ministrija ar mediķus pārstāvošajām organizācijām pagaidām nav vienojusies, kā nākamgad pieejamā finansējuma ietvaros palielināt ārstniecības personu algas. Viedokļi par to, kā sadalāms pavisam plānais papildu finansējuma deķītis, būtiski atšķiras. Brīdī, kad Veselības ministrija un politiķi norāda, ka algas būs iespējams palielināt tikai viszemāk atalgotajām mediķu grupām, jāatgādina, ka arī pie plānotā, bet nesaņemtā papildu finansējuma – 119 miljoniem eiro – bija plānots par 20 procentiem paaugstināt tikai zemāko mēnešalgu.

No 3. līdz 6.septembrim Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku Aviācijas eskadriļa sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ar lidmašīnu “An-2” veiks helikopteru nosēšanās laukumu apsekošanu pie Latvijas slimnīcām, lai novērtētu šo laukumu esošo stāvokli.

Daugavpils reģionālā slimnīca, kura pārtraukusi, bet drīzumā gatavojas atjaunot plānveida operācijas, ir krīzes katalizators veselības aprūpē slimnīcās. Notiekošais Daugavpilī uz ārkārtas sēdi pulcinājis Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, taču tāds ārstu un māsu trūkums, par ko atklāti pateica daugavpilieši, ir visās slimnīcās.

Slimnīcām, kuras noslēgušas līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums mēnesi pirms kādām izmaiņām savā darbā par to informēt Nacionālo veselības dienestu.

Aptuveni puse jauno medicīnas speciālistu dodas strādāt uz ārvalstīm, tāpēc, risinot ārstu trūkuma problēmu, galvenokārt būtu jākoncentrējas uz rezidentu noturēšanu Latvijā, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Slimnīcas Latvijā netiks slēgtas, lai gan turpmāk slimnīcām valsts ļaus sniegt tos pakalpojumus, kurus tās var nodrošināt pietiekamā kvalitātē, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Medicīnas māsas noticējušas politiķu un valdības solījumam par algu palielināšanu, kas pamazām veicinājis viņu atgriešanos veselības nozarē, tāpēc iepriekš teiktais solījums par mediķu algu palielināšanu ir jāpilda, jo pretējā gadījumā veselības nozare piedzīvos katastrofālas sekas jautājumā par cilvēkresursu trūkumu tajā, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Kamēr valsts nesegs veselības aprūpes pakalpojumu reālās izmaksas, Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca - nestrādās ar peļņu, šādu viedokli pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).