Lielās slimnīcas rosina izmantot ES naudu apjomīgiem ieguldījumiem ārstniecības iestādēs

. Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) aicina valdību izmantot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda līdzekļus veselības sistēmas pilnvērtīgas funkcionēšanas nodrošināšanai, tostarp, ieguldot naudu slimnīcu infrastruktūras uzlabošanā, kā nepieciešamību izgaismojusi Covid-19 pandēmija, informēja asociācijā.

Kā uzsver LLSA valdes priekšsēdētājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols, lai spētu nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem efektīvu, funkcionējošu, pieejamu un pacientam draudzīgu veselības aprūpi ne tikai trīs lielākajās universitātes slimnīcās Latvijā, bet arī visos veselības aprūpes līmeņos, asociācija ir iesniegusi Veselības ministrijā pasākumu plānu, kas būtu jāveic laika periodā no 2021.-2027.gadam.

"Ja pirms Covid-19 pandēmijas mēs daudz diskutējām, kas ir prioritātes veselības sistēmas pilnveidošanai, tad šī gada pavasaris mums visiem skaidri izgaismoja prioritāros jautājumus pilnvērtīgam darbam kā ārkārtas situācijās, tā hronisku pacientu aprūpē," akcentē Ābols.

LLSA norāda uz trim ar ES fondu atbalstu prioritāri veicamiem pasākumiem. Asociācija aplēsusi, ka šiem mērķiem kopējais nepieciešamais finansējums varētu sasniegt turpat 500 miljonus eiro.

Pirmkārt, tā ir slimnīcu infrastruktūras pilnveidošana, kas ļaus nodrošināt slimnīcas darba nepārtrauktību arī ārkārtas situācijās un nodrošinās racionālāku resursu izmantošanu, vienlaikus radot prasībām atbilstošus un drošus darba apstākļus medicīnas personālam.

LLSA uzsver, ka Covid-19 pandēmija aktualizēja nepieciešamību modernizēt slimnīcu inženiertehnisko nodrošinājumu, lai varētu ievērot epidemioloģiskās prasības piemēram - pacientu drošībai nepieciešamās distances ievērošanu.

Attiecīgi prioritāri veicamie darbi ietver slimnīcu veco korpusu palātu pārbūvēšanu, telpu pielāgošanu pacientu plūsmu nodalīšanai, ventilācijas sistēmu pārbūvi atbilstoši prasībām, kā arī pacientu un darbinieku viesnīcu izbūvi, lai nodrošinātu iespēju pacientiem no visas Latvijas veikt izmeklējumus un multidisciplināras konsultācijas "vienas pieturas" ietvaros.

Asociācijā skaidro, ka viesnīca ģimenēm ļautu attīstīt pilnvērtīgas apmācības un sadarbības prasmes starp pacienta ģimenes locekļiem viņa veselības aprūpē. Savukārt darbinieku viesnīcas izveide ir svarīgs priekšnoteikums, lai mediķi no visas Latvijas varētu strādāt arī lielajās slimnīcās - pilnveidojot prasmes un gūstot papildus zināšanas un pieredzi pacientu ārstniecības procesā, un vienlaikus, vismaz daļēji, risinot sasāpējušo kadru trūkuma problēmu.

Otrkārt, ES fonda naudu vajadzētu ieguldīt vienotas informācijas apmaiņas sistēmas veidošanā un digitālo rīku ieviešanā, kas atvieglos vienota ārstniecības plāna izveidi pacientam, saziņu starp dažādu ārstniecības jomu speciālistiem un operatīvu datu apmaiņu ārstēšanas laikā. LLSA uzsver, ka šāda sistēma sniegs iespēju nodrošināt kvalitatīvas attālinātas konsultācijas, veikt attālinātu pacienta veselības stāvokļa monitorēšanu, kā arī organizēt konsīlijus arī ar pacienta iesaisti, kas šobrīd, drošības apsvērumu dēļ nevar notikt.

Treškārt, naudu varētu ieguldīt universitāšu slimnīcu kompetenču centru radīšanā, sniedzot iespēju ne tikai veidot izglītības, tālākizglītības un zināšanu pārneses pasākumus, bet arī Eiropas līmeņa ārstniecības prakses izpēti un ieviešanu slimnīcās. To mērķis ir veicināt Latvijas labāko ārstu un vērtīgākās slimnīcu pieredzes nodošanu jaunajiem speciālistiem, celt ārstniecībā iesaistīto darbinieku kvalifikācijas līmeni, kā arī veicinātizpratni par pacientu iesaistes pozitīvo ietekmi uz ārstniecības rezultātiem, akcentē LLSA.

Tā kā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda līdzekļi ir paredzēti tikai infrastruktūras un tehnoloģiju projektiem, asociācijā uzsver, ka jaunās infrastruktūras pilnvērtīgai ieviešanai ikdienas praksē kopā ar Veselības ministriju un valdību ir nepieciešams turpināt risināt kā darbinieku, īpaši - māsu trūkumu, tā arī jauno ārstu motivēšanu - palikt un strādāt Latvijā.

Kā ziņots, iepriekš ES līderi panāca vienošanos, kas paredz izveidot ES ekonomikas atjaunošanas mehānismu 672,5 miljardu eiro apmērā, no kura Latvijai iezīmēti pieci miljardi eiro.

Lai varētu izmantot šo mehānismu, ES dalībvalstīm būs jāiesniedz Eiropas Komisijā (EK) atveseļošanas un noturības plānu projekti.

EK ieskatā, mehānisms ir galvenais ekonomikas atveseļošanas instruments projektā "NextGenerationEU", kas palīdzēs ES izkļūt no pašreizējās krīzes spēcīgākai un noturīgākai. Mehānisms sarūpēs 672,5 miljardus eiro aizdevumu un dotāciju veidā, ko piešķirs pēc iespējas agrāk izmantošanai pirmajos, izšķirošajos ekonomikas atveseļošanas gados.