Slimnīcu līmeņu izmaiņas nav saistītas ar nepieciešamību ietaupīt finansējumu veselības nozarē, skaidrojot Veselības ministrijas mērķi sarunās ar reģionālajām slimnīcām, uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele. Pat ja kādai slimnīcai rezultātā mainīsies stacionārā sniegto pakalpojumu klāsts, nauda papildus būs nepieciešama ambulatorās palīdzības pastiprināšanai ārstniecības iestādēs, kur, piemēram, vairs nebūs diennakts medicīniskā palīdzība.
Veselības ministrija noraida Latvijas Slimnīcu biedrības publiski pausto paziņojumu, ka slimnīcām nebūtu pieejami līdzekļi piemaksu veikšanai ārstniecības personām, kuras iesaistītas Covid-19 izplatības novēršanā.
Neviena Latvijas pašvaldību slimnīca līdz šim nav saņēmusi valsts solītās piemaksas mediķiem. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka patlaban piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcas. Gan slimnīcas, gan mediķi turpina cerēt uz valsts solījumu izpildi. Nav saņemtas arī kompensācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi, teikts paziņojumā medijiem.
Lai nākotnē būtu iespējams operatīvi pārstrukturizēt pieejamos resursus un nepieciešamības gadījumā nodrošināt veselības aprūpi lielam pacientu skaitam, no oktobra ārstniecības iestādēm būs reizi dienā jāziņo par gultasvietu un medicīnisko ierīču pieejamību, kā arī noslodzi, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.
No šodienas ir atļauts sniegt visus plānveida stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka ir pilnībā atjaunoti visi veselības aprūpes pakalpojumi, norāda VM komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.
Darba grupa ir secinājusi, ka zemāka līmeņa slimnīcas Latvijā faktiski nesniedz atsevišķus tajās paredzētos veselības aprūpes pakalpojumus, tāpēc ar pašvaldībām un slimnīcām līdz rudenim tiks diskutēts par šo iestāžu profila maiņu, otrdien valdības sēdē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Valdību veidojošās partijas šodien vienojās atbalstīt Veselības ministrijas (VM) plānu par "slimnīcu līmeņošanu", žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pašvaldību slimnīcas pauž bažas par Veselības ministrijas plānoto reformu, kuras rezultātā slimnīcās Latvijas reģionos varētu samazināt pašreizējo aprūpes līmeni, tādējādi ciestu pacienti. Veselības ministre Ilze Viņķele izteikusies, ka “Covid-19 ietekmē lielāku nozīmi ir ieguvušas iepriekš nozarē aizsāktās reformas, tostarp slimnīcu līmeņu pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa”, vēlāk precizējot, ka slimnīcu līmeņu reformas gaitā reģionālo slimnīcu un gultas vietu skaits, kā arī speciālistu pieejamība samazināta netiks.
Latvijas Slimnīcu biedrība pauž bažas, ka LR Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Reformas pamatā ir idejas, kas radīs noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanos galvaspilsētā un var rezultēties ar garākām pacientu rindām un pakalpojuma pieejamības samazināšanos.
Reģionālās slimnīcas pilda visu, ko pašlaik nosaka Veselības ministrijas hospitalizācijas plāns Covid-19 pandēmijas laikā, un nav pamata bažām, ka tās nebūtu gatavas uzņemt koronavīrusa pacientus, norāda Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs.
Ieviesto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumu rezultātā izveidojušās garas rindas ar pacientiem, kuru pieraksti iepriekš tika atcelti, informēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcās.
Nacionālā veselības dienesta izstrādātais slimnieku hospitalizācijas plāns paredz uzņemt Covid-19 pacientus tikai nepilnā trešdaļā no visām Latvijas pašvaldību ārstniecības iestādēm. Taču slimnīcu darbinieki un vadība reģionos dara visu iespējamo, lai pasargātu mediķus un pacientus no iespējamajiem infekcijas riskiem, informē "Latvijas Slimnīcu biedrība".
Universitāšu slimnīcas plāno iegādāties kopumā 55 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē pastāstīja slimnīcu valdes locekļi.
Remondarbiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā novirzīs 1,32 miljonus eiro, trešdien lēmusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.
Covid-19 izplatības noteiktās dīkstāves dēļ aprīlī par nesniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestādes kopumā nav iekasējušas 13 miljonus eiro, savukārt valsts ir apņēmusies kompensēt 7,1 miljonu eiro, ceturtdienas preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nepiekrīt Veselības inspekcijas pārmetumiem par zemākā līmeņa slimnīcu vājo gatavību darbam Covid-19 epidēmijas apstākļos un aicina novērtēt pašvaldību otrā un trešā līmeņa slimnīcu potenciālu un medicīnas personāla kompetenci, sniedzot nepieciešamo palīdzību ar Covid-19 inficētajiem pacientiem, LPS pārstāve Liene Užule.
Trīs lielāko slimnīcu - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) - pamatkapitāls tiks palielināts par 14 miljoniem eiro, trešdien konceptuāli vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.
Latvijas biškopji ziedos kopumā 2197 kilogramus medus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) un slimnīcām Latvijā, informē Latvijas Biškopības biedrība.
Bažās par pacientu ar jauno koronavīrusu skaita pieaugumu Latvijas lielākās slimnīcas būtiski ierobežo veselības aprūpes pakalpojumus. Vispirms tas attiecas uz plānveida veselības aprūpi, bet no pirmdienas, 23. marta, arī uz lielāko daļu ambulatoro pakalpojumu – slimnīcas vairs nesniegs konsultācijas un neveiks ambulatoros izmeklējumus. Šāds lēmums vēl nav pieņemts, bet, iespējams, ambulatorā palīdzība būs jāierobežo vai jāpārtrauc pavisam arī veselības centros un poliklīnikās.
Saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid-19 izplatību Latvijā slimnīcas strādā paaugstinātas gatavības režīmā. Lai šādā situācijā atslogotu mediķus, Valsts operatīvā medicīniskā komisija pieņēmusi lēmumu samazināt atsevišķu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. Tās var būt plānveida operācijas vai izmeklējumi.