Slimnīcas

Ņemot vērā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu valstī, Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) aicina iedzīvotājus ievērot rekomendētos drošības ierobežojumus un būt atklātiem pret medicīnas personālu. Patlaban ir būtiski nepieļaut infekcijas izplatīšanos medicīnas iestādēs, jo tas var paralizēt medicīnas pakalpojumu pieejamību.

Lai veicinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tostarp uzlabotu ārstniecības iestāžu infrastruktūru, valdība otrdien nolēma piešķirt Veselības ministrijai (VM) 8,3 miljonus eiro.

Universitāšu slimnīcas faktiski ir tikušas galā ar pacientu rindām, kas veidojās, jo Covid-19 iespaidā pavasarī noteikto ierobežojumu dēļ nācās pārcelt pacientu pierakstus.

Sākoties Covid-19 krīzei, daudz asāk atklājušās Latvijas slimnīcās ilgstoši nerisinātās problēmas – infrastruktūras nesakārtotība, mediķu trūkums un darbs vairākās slimnīcās, zems informācijas tehnoloģiju līmenis, norāda Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols.

Slimnīcas ir tehnoloģiski aprīkotas, izremontētas un renovētas, bet tajās nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu un trūkst arī pacientu, šāds secinājums izriet no Veselības inspekcijas ziņojuma. Slimnīcas apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistisku līgumam ar Nacionālo veselības dienestu, bet tām nav motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus, pat neskatoties uz lielo pieprasījumu, piemēram, paliatīvo aprūpi. Veselības ministrija visas šīs problēmas vēlas risināt, reformējot slimnīcas un pārskatot tām noteiktos pakalpojumu līmeņus. Konkrētu plānu katras slimnīcas turpmākajam darbam ministrija piedāvās septembrī, taču ir skaidrs, ka vairākām slimnīcām piedāvāts atteikties no ķirurģiskām operācijām un dzemdībpalīdzības.

Piešķirot līdzekļus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS), valdība atbalstījusi negodīgu konkurenci veselības aprūpes pakalpojumu jomā, par organizācijas nostāju informēja Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) komunikācijas konsultante Elīna Ķibere.

Slimnīcu līmeņu reformu plānots pabeigt līdz gada šā gada beigām, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Slimnīcu līmeņu izmaiņas nav saistītas ar nepieciešamību ietaupīt finansējumu veselības nozarē, skaidrojot Veselības ministrijas mērķi sarunās ar reģionālajām slimnīcām, uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele. Pat ja kādai slimnīcai rezultātā mainīsies stacionārā sniegto pakalpojumu klāsts, nauda papildus būs nepieciešama ambulatorās palīdzības pastiprināšanai ārstniecības iestādēs, kur, piemēram, vairs nebūs diennakts medicīniskā palīdzība.

Veselības ministrija noraida Latvijas Slimnīcu biedrības publiski pausto paziņojumu, ka slimnīcām nebūtu pieejami līdzekļi piemaksu veikšanai ārstniecības personām, kuras iesaistītas Covid-19 izplatības novēršanā.

Neviena Latvijas pašvaldību slimnīca līdz šim nav saņēmusi valsts solītās piemaksas mediķiem. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka patlaban piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcas. Gan slimnīcas, gan mediķi turpina cerēt uz valsts solījumu izpildi. Nav saņemtas arī kompensācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi, teikts paziņojumā medijiem.

Lai nākotnē būtu iespējams operatīvi pārstrukturizēt pieejamos resursus un nepieciešamības gadījumā nodrošināt veselības aprūpi lielam pacientu skaitam, no oktobra ārstniecības iestādēm būs reizi dienā jāziņo par gultasvietu un medicīnisko ierīču pieejamību, kā arī noslodzi, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.

No šodienas ir atļauts sniegt visus plānveida stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka ir pilnībā atjaunoti visi veselības aprūpes pakalpojumi, norāda VM komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.

Darba grupa ir secinājusi, ka zemāka līmeņa slimnīcas Latvijā faktiski nesniedz atsevišķus tajās paredzētos veselības aprūpes pakalpojumus, tāpēc ar pašvaldībām un slimnīcām līdz rudenim tiks diskutēts par šo iestāžu profila maiņu, otrdien valdības sēdē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Valdību veidojošās partijas šodien vienojās atbalstīt Veselības ministrijas (VM) plānu par "slimnīcu līmeņošanu", žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašvaldību slimnīcas pauž bažas par Veselības ministrijas plānoto reformu, kuras rezultātā slimnīcās Latvijas reģionos varētu samazināt pašreizējo aprūpes līmeni, tādējādi ciestu pacienti. Veselības ministre Ilze Viņķele izteikusies, ka “Covid-19 ietekmē lielāku nozīmi ir ieguvušas iepriekš nozarē aizsāktās reformas, tostarp slimnīcu līmeņu pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa”, vēlāk precizējot, ka slimnīcu līmeņu reformas gaitā reģionālo slimnīcu un gultas vietu skaits, kā arī speciālistu pieejamība samazināta netiks.

Latvijas Slimnīcu biedrība pauž bažas, ka LR Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Reformas pamatā ir idejas, kas radīs noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanos galvaspilsētā un var rezultēties ar garākām pacientu rindām un pakalpojuma pieejamības samazināšanos.

Reģionālās slimnīcas pilda visu, ko pašlaik nosaka Veselības ministrijas hospitalizācijas plāns Covid-19 pandēmijas laikā, un nav pamata bažām, ka tās nebūtu gatavas uzņemt koronavīrusa pacientus, norāda Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs.

Ieviesto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumu rezultātā izveidojušās garas rindas ar pacientiem, kuru pieraksti iepriekš tika atcelti, informēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcās.

Nacionālā veselības dienesta izstrādātais slimnieku hospitalizācijas plāns paredz uzņemt Covid-19 pacientus tikai nepilnā trešdaļā no visām Latvijas pašvaldību ārstniecības iestādēm. Taču slimnīcu darbinieki un vadība reģionos dara visu iespējamo, lai pasargātu mediķus un pacientus no iespējamajiem infekcijas riskiem, informē "Latvijas Slimnīcu biedrība".

Universitāšu slimnīcas plāno iegādāties kopumā 55 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē pastāstīja slimnīcu valdes locekļi.