Slimnīcas

Reģionu slimnīcās ceturtdien ir atšķirīgs Covid-19 pacientiem paredzēto gultu piepildījums, liecina iestāžu sniegtā informācija.

Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu, pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Covid-19 pacientu ārstēšanā nav sasniegti 80% no slimnīcu kapacitātes, un vēl ir iespējams palielināt gultu skaitu saslimušo cilvēku uzņemšanai, informē Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Pretēji pavasarī piekoptajai kārtībai, kad centralizēti tika uz laiku apturēta konkrētu pakalpojumu sniegšana, šoruden slimnīcām pašām tiks ļauts lemt par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, preses konferencē pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Patlaban divās slimnīcās konstatēti desmit vai vairāk saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Latvijā, būtiski palielinājies slimnīcās ievietoto pacientu skaits. Slimnīcās ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu ārstējas vairāk nekā simts pacientu. Lai arī Veselības ministrija norāda, ka slimnīcu spēja uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, ir pietiekamā līmenī, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas.

Latvijas medicīnas personāla pārslodze Covid-19 izplatības dēļ ir acīmredzama, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

. Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) aicina valdību izmantot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda līdzekļus veselības sistēmas pilnvērtīgas funkcionēšanas nodrošināšanai, tostarp, ieguldot naudu slimnīcu infrastruktūras uzlabošanā, kā nepieciešamību izgaismojusi Covid-19 pandēmija, informēja asociācijā.

Ņemot vērā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu valstī, Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) aicina iedzīvotājus ievērot rekomendētos drošības ierobežojumus un būt atklātiem pret medicīnas personālu. Patlaban ir būtiski nepieļaut infekcijas izplatīšanos medicīnas iestādēs, jo tas var paralizēt medicīnas pakalpojumu pieejamību.

Lai veicinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tostarp uzlabotu ārstniecības iestāžu infrastruktūru, valdība otrdien nolēma piešķirt Veselības ministrijai (VM) 8,3 miljonus eiro.

Universitāšu slimnīcas faktiski ir tikušas galā ar pacientu rindām, kas veidojās, jo Covid-19 iespaidā pavasarī noteikto ierobežojumu dēļ nācās pārcelt pacientu pierakstus.

Sākoties Covid-19 krīzei, daudz asāk atklājušās Latvijas slimnīcās ilgstoši nerisinātās problēmas – infrastruktūras nesakārtotība, mediķu trūkums un darbs vairākās slimnīcās, zems informācijas tehnoloģiju līmenis, norāda Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols.

Slimnīcas ir tehnoloģiski aprīkotas, izremontētas un renovētas, bet tajās nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu un trūkst arī pacientu, šāds secinājums izriet no Veselības inspekcijas ziņojuma. Slimnīcas apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistisku līgumam ar Nacionālo veselības dienestu, bet tām nav motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus, pat neskatoties uz lielo pieprasījumu, piemēram, paliatīvo aprūpi. Veselības ministrija visas šīs problēmas vēlas risināt, reformējot slimnīcas un pārskatot tām noteiktos pakalpojumu līmeņus. Konkrētu plānu katras slimnīcas turpmākajam darbam ministrija piedāvās septembrī, taču ir skaidrs, ka vairākām slimnīcām piedāvāts atteikties no ķirurģiskām operācijām un dzemdībpalīdzības.

Piešķirot līdzekļus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS), valdība atbalstījusi negodīgu konkurenci veselības aprūpes pakalpojumu jomā, par organizācijas nostāju informēja Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) komunikācijas konsultante Elīna Ķibere.

Slimnīcu līmeņu reformu plānots pabeigt līdz gada šā gada beigām, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Slimnīcu līmeņu izmaiņas nav saistītas ar nepieciešamību ietaupīt finansējumu veselības nozarē, skaidrojot Veselības ministrijas mērķi sarunās ar reģionālajām slimnīcām, uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele. Pat ja kādai slimnīcai rezultātā mainīsies stacionārā sniegto pakalpojumu klāsts, nauda papildus būs nepieciešama ambulatorās palīdzības pastiprināšanai ārstniecības iestādēs, kur, piemēram, vairs nebūs diennakts medicīniskā palīdzība.

Veselības ministrija noraida Latvijas Slimnīcu biedrības publiski pausto paziņojumu, ka slimnīcām nebūtu pieejami līdzekļi piemaksu veikšanai ārstniecības personām, kuras iesaistītas Covid-19 izplatības novēršanā.

Neviena Latvijas pašvaldību slimnīca līdz šim nav saņēmusi valsts solītās piemaksas mediķiem. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka patlaban piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcas. Gan slimnīcas, gan mediķi turpina cerēt uz valsts solījumu izpildi. Nav saņemtas arī kompensācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi, teikts paziņojumā medijiem.

Lai nākotnē būtu iespējams operatīvi pārstrukturizēt pieejamos resursus un nepieciešamības gadījumā nodrošināt veselības aprūpi lielam pacientu skaitam, no oktobra ārstniecības iestādēm būs reizi dienā jāziņo par gultasvietu un medicīnisko ierīču pieejamību, kā arī noslodzi, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.