Slimnīcas

Ierobežojot plānveida pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādēs, plānveida pacienti var kļūt par neatliekamiem, pauda Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, visās slimnīcās uz laiku tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionārā un dienas stacionārā, otrdien lēma valdība. Vienlaikus tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits strauji aug un jau ir sasniedzis sākotnēji noteikto kritisko robežo – 500 pacienti stacionārā, kā arī arvien vairāk slimnīcu ziņo, ka nevar uzņemt akūtos pacientus, jo saslimuši arī mediķi un nav, kas sniedz medicīnisko palīdzību. Tomēr pagaidām Veselības ministrija neplāno noteikt ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā visā valstī un paļaujas uz pašu slimnīcu rīcības plāniem – kā organizēt slimnīcas darbu, ja Covid-19 pacientu skaits pārsniedz tieši šiem slimniekiem atvēlēto gultu skaitu.

Salīdzinājumā ar pirmo Covid-19 uzliesmojumu Latvijā pavasarī pašlaik ārstēšanas rezultātā biežāk izdodas izvairīties no letāla iznākuma ar Covid-19 saslimušajiem, pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Gaiļezers" Bīstamo infekciju nodaļas vadītāja Monta Madelāne.

Reģionu slimnīcās ceturtdien ir atšķirīgs Covid-19 pacientiem paredzēto gultu piepildījums, liecina iestāžu sniegtā informācija.

Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu, pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Covid-19 pacientu ārstēšanā nav sasniegti 80% no slimnīcu kapacitātes, un vēl ir iespējams palielināt gultu skaitu saslimušo cilvēku uzņemšanai, informē Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Pretēji pavasarī piekoptajai kārtībai, kad centralizēti tika uz laiku apturēta konkrētu pakalpojumu sniegšana, šoruden slimnīcām pašām tiks ļauts lemt par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, preses konferencē pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Patlaban divās slimnīcās konstatēti desmit vai vairāk saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Latvijā, būtiski palielinājies slimnīcās ievietoto pacientu skaits. Slimnīcās ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu ārstējas vairāk nekā simts pacientu. Lai arī Veselības ministrija norāda, ka slimnīcu spēja uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, ir pietiekamā līmenī, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas.

Latvijas medicīnas personāla pārslodze Covid-19 izplatības dēļ ir acīmredzama, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

. Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) aicina valdību izmantot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda līdzekļus veselības sistēmas pilnvērtīgas funkcionēšanas nodrošināšanai, tostarp, ieguldot naudu slimnīcu infrastruktūras uzlabošanā, kā nepieciešamību izgaismojusi Covid-19 pandēmija, informēja asociācijā.

Ņemot vērā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu valstī, Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) aicina iedzīvotājus ievērot rekomendētos drošības ierobežojumus un būt atklātiem pret medicīnas personālu. Patlaban ir būtiski nepieļaut infekcijas izplatīšanos medicīnas iestādēs, jo tas var paralizēt medicīnas pakalpojumu pieejamību.

Lai veicinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tostarp uzlabotu ārstniecības iestāžu infrastruktūru, valdība otrdien nolēma piešķirt Veselības ministrijai (VM) 8,3 miljonus eiro.

Universitāšu slimnīcas faktiski ir tikušas galā ar pacientu rindām, kas veidojās, jo Covid-19 iespaidā pavasarī noteikto ierobežojumu dēļ nācās pārcelt pacientu pierakstus.

Sākoties Covid-19 krīzei, daudz asāk atklājušās Latvijas slimnīcās ilgstoši nerisinātās problēmas – infrastruktūras nesakārtotība, mediķu trūkums un darbs vairākās slimnīcās, zems informācijas tehnoloģiju līmenis, norāda Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols.

Slimnīcas ir tehnoloģiski aprīkotas, izremontētas un renovētas, bet tajās nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu un trūkst arī pacientu, šāds secinājums izriet no Veselības inspekcijas ziņojuma. Slimnīcas apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistisku līgumam ar Nacionālo veselības dienestu, bet tām nav motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus, pat neskatoties uz lielo pieprasījumu, piemēram, paliatīvo aprūpi. Veselības ministrija visas šīs problēmas vēlas risināt, reformējot slimnīcas un pārskatot tām noteiktos pakalpojumu līmeņus. Konkrētu plānu katras slimnīcas turpmākajam darbam ministrija piedāvās septembrī, taču ir skaidrs, ka vairākām slimnīcām piedāvāts atteikties no ķirurģiskām operācijām un dzemdībpalīdzības.

Piešķirot līdzekļus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS), valdība atbalstījusi negodīgu konkurenci veselības aprūpes pakalpojumu jomā, par organizācijas nostāju informēja Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) komunikācijas konsultante Elīna Ķibere.

Slimnīcu līmeņu reformu plānots pabeigt līdz gada šā gada beigām, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).