Slimnīcas gatavojas slimnieku pieplūdumam "britu vīrusa paveida" dēļ

JĀŠĶIRO. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests katru dienu dodas izsaukumos vidēji pie 150 Covid-19 pacientiem, tomēr daļa pacientu paliek mājās – vidēji 60 procenti no šiem pacientiem tiek nogādāti slimnīcā © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Slimnīcās situācija ir stabilizējusies, un visus Covid-19 pacientus, kuriem nepieciešama aprūpe stacionārā, slimnīcas ir spējīgas uzņemt, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Taču nav izslēgts, ka Latvijā Covid-19 izplatība nevis mitēsies, bet kļūs straujāka Covid-19 jaunā paveida dēļ, kas pirmoreiz konstatēts Lielbritānijā, bet nupat atklāts arī viena pacienta analīžu paraugā Latvijā. Prognozes, izplatoties lipīgākajam Covid-19 paveidam, nav iepriecinošas – tad pacientu skaits slimnīcās februāra beigās pārsniegtu piecus tūkstošus.

Situācija slimnīcās stabila. Vai uz laiku?

Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu slimnīcās noslodze svārstās no 79 līdz 83 procentiem, liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta apkopotā informācija. Taču ir slimnīcas, kurās ir aizņemtas pilnīgi visas Covid-19 pacientu vietas. Tādas ir Stradiņa slimnīca, Vidzemes slimnīca Valmierā un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī. Vairākās slimnīcās Covid-19 gultasvietu noslodze sasniedz arī kritisko punktu - virs 85 procentiem, piemēram, Rēzeknē, Dobelē.

STABILIZĀCIJA. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule norāda, ka pašreizējā brīdī situācija slimnīcās stabilizējusies, tomēr jādomā, kā nodrošināt intensīvo terapiju visiem pacientiem. Vēl jādomā par prognozēto straujo Covid-19 pieaugumu, ja izplatīsies jaunais vīrusa paveids. Vienkārši jābūt tam gataviem / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Izpētot datus par katru dienu jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaitu, katru dienu slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaitu un kopējo šo pacientu skaitu slimnīcās, jāsecina, ka slimnīcās ik dienu ievietoto Covid-19 pacients ir ļoti augsts un nav atkarīgs no tajā vai iepriekšējā dienā pozitīvo Covid-19 gadījumu skaita. Piemēram, 4. janvārī pozitīvs Covid-19 tests bija 824 pacientiem, bet slimnīcās ievietoja lielu pacientu skaitu - 155 pacientus, savukārt 5. janvārī, kad Covid-19 jauno gadījumu skaits bija 1229, slimnīcās ievietoja pat mazāku pacientu skaitu - 120 cilvēkus. Tas izskaidrojams ar faktu, ka tai pacientu daļai, kuriem ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, sākotnēji situācija nav tik smaga, taču tāda tā izveidojas pēc nedēļas, divām. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka 15 procenti no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā.

Kopš 1. janvāra Covid-19 pacientu skaits slimnīcās nav bijis mazāks par tūkstoti.

Ņemot vērā Lielbritānijas pieredzi ar straujo Covid-19 izplatības kāpumu jaunā vīrusa paveida dēļ, kas tagad konstatēts arī Latvijā, pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās slimnīcās, sākot no februāra, varētu strauji kāpt.

Februārī sasniedzot 1369 pacientus slimnīcā, bet februāra beigās - jau 5099. “Ja saslimstības līkne neturpinās kāpt un ja nebūs ietekme no jaunā tā sauktā britu vīrusa, un nebūs strauja Covid-19 izplatība, tad pašlaik mēs redzam samērā stabilu situāciju,” secināja Liene Cipule.

Covid-19 “reanimē” lokālās slimnīcas

Lai uzņemtu Covid-19 pacientus, “reanimētas” vairākas slimnīcas, kuras līdz šim sniedza ambulatorus pakalpojumus. Tikai Covid-19 pacientiem paredzēti stacionāri izveidoti Bauskas slimnīcā - 30 vietas, Ludzas medicīnas centrā - 20 vietas un Aizkraukles slimnīcā - 40 vietas. Pašlaik Bauskas slimnīcā ir aizņemtas 23 Covid-13 pacientu gultas (situācija, protams, var mainīties katru dienu), Ludzā - aizņemtas 17 gultas, bet Aizkrauklē - 18. Liene Cipule pastāstīja, ka Covid-19 pacientiem aprūpes gultas ir atvērtas arī Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā un slimnīcā “Ģintermuiža” Jelgavā.

Kopējais gultasvietu skaits visās Latvijas slimnīcās, kuras pašlaik uzņem Covid-19 pacientus, ir 1132, taču vēl teorētiski ir iespējams pārprofilēt 82 gultasvietas. Kopumā Covid-19 pacienti pašlaik ārstējas jeb aizņem ceturto daļu no visām Latvijā pieejamām slimnīcu gultām.

Vairākās slimnīcās ir traucēta citu pacientu uzņemšana, piemēram, pašreiz Alūksnes slimnīca neuzņem internā profila un neiroloģijas pacientus, bet Ziemeļkurzemes slimnīcā - ierobežota ir intensīvās terapijas darbība.

Uz jautājumu, kas notiek ar pacientiem, kuriem nav Covid-19, bet insults vai akūtas sirdsdarbības problēmas, Veselības ministrijas speciāliste Sanita Janka norādīja, ka visus šos pacientus slimnīcā uzņem. Taču ir viens “bet”. Ja šo pacientu nevar uzņemt tuvākā slimnīca, kurā ir insulta vienība, viņam maina hospitalizācijas plānu un ved uz citu slimnīcu. Tā, piemēram, pacientu no Valmieras vedīs uz Rēzekni…

Uz slimnīcu aizved vismaz pusi Covid-19 pacientu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests apkopojis datus par izsaukumiem pie Covid-19 pacientiem un pēcāk uz slimnīcu aizvestajiem. Pacientu īpatsvars, kurus stacionē, ik dienu ir mainīgs un svārstās no 50 procentiem, tātad puse pacientu, līdz pat 90 procentiem. 2021. gada pirmajā nedēļā vidēji uz slimnīcām ik dienu aizveda 60 procentus Covid-19 pacientu, pie kuriem bija izsaukta neatliekamās medicīnas brigāde. Kā skaidrojumā raksta dienests, tā faktiski ir Covid-19 pacientu šķirošana.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati atklāj arī izteiktu un noturīgu Covid-19 vīrusa izplatīšanos tieši slimnīcās, kas samazina iespējas stacionēt Cocid-19 pacientus.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.