Universitāšu slimnīcas faktiski tikušas galā ar Covid-19 dēļ pārceltajiem pierakstiem

© Kaspars Krafts/F64

Universitāšu slimnīcas faktiski ir tikušas galā ar pacientu rindām, kas veidojās, jo Covid-19 iespaidā pavasarī noteikto ierobežojumu dēļ nācās pārcelt pacientu pierakstus.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāja Sarmīte Dzene aģentūrai LETA pastāstīja, ka visi pacienti, kuru pieraksti tika atcelti ierobežojumu dēļ, ir apzināti un viņiem ir nodrošināts jauns pieraksts.

Kopumā Austrumu slimnīcā tika pārceltas nedaudz vairāk nekā 7000 konsultāciju un izmeklējumu. Ņemot vērā, ka pieraksti tiek veikti pat pusgadu uz priekšu, patlaban vizītes ir saplānotas līdz gada beigām. Pēc Dzenes vārdiem, ārstniecības iestādes darbiniekiem pacientu pierakstu pārcelšana prasīja daudz darba.

Pārceltos pierakstus sāka pieņemt no jūnija, tomēr viscaur šim procesam dažkārt darbinieki sastapās ar pacientiem, kuri paši atteica pierakstus. Viens no iemesliem, pēc Dzenes paustā, varētu būt fakts, ka nereti cilvēkiem Covid-19 dēļ joprojām ir bail mērot ceļu līdz slimnīcai vai ierasties tajā.

Pieraksti tiek pārcelti visu diagnožu pacientiem, izņemot hroniskus un onkoloģijas pacientus, jo viņiem nepieciešamie medicīnas pakalpojumi pat Covid-19 stigrāko ierobežojumu laikā netika atcelti. Slimnīcai palīdzējis fakts, ka Nacionālais veselības dienests ieviesa attālinātās konsultācijas.

Pacientu grupām, uz kurām toreiz neattiecās Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi, nepieciešamības gadījumā tika nodrošināts arī ārstu konsīlijs, kā arī attālinātās konsultācijas. Šādu konsultāciju sniegšana joprojām turpinās Austrumu slimnīcā. No 1.aprīļa līdz augusta beigām Austrumu slimnīca sniedza vairāk nekā 13 000 telefonkonsultāciju.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Una Grenevica aģentūrai LETA pauda, ka Covid-19 laikā radušās pacientu rindas jau ir apkalpotas, tomēr, ņemot vērā būtisku speciālistu trūkumu, veidojas rindas neatkarīgi no Covid-19 radītajiem sarežģījumiem veselības aprūpes pieejamībā.

Galvenokārt slimnīcā trūkst acu ārsti, kardiologi un bērnu psihiatri. Slimnīcas pārstāve atzina, - ja nav īpaši akūtas indikācijas, tad var nākties gaidīt rindā no trīs līdz pat pieciem mēnešiem. Izprotot situācijas radītās sekas, pacientiem Bērnu slimnīcā piedāvā arī attālinātas vizītes iespējas. "Šo praksi iedibinājām Bērnu slimnīcā tieši Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, un cenšamies to saglabāt arī šobrīd," sacīja Grenevica.

Pēc viņas paustā, tā ir iespēja saņemt ātrāk speciālista konsultāciju, kurš šādas vizītes laikā izvērtē nepieciešamību tikties klātienē.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas pārstāve Janita Veinberga aģentūrai LETA teica, ka šobrīd gandrīz visi pacienti, kuru pieraksti tika pārcelti, ir apkalpoti.

No gandrīz 10 000 pierakstu, šobrīd savu kārtu gaida aptuveni 100 pacientu - galvenokārt pie kardioloģijas speciālistiem un uz kardioloģijas izmeklējumiem, vēstīja slimnīcas pārstāve. Pēc viņas sacītā, iemesli tam gan ir dažādi, jo, piemēram, atsevišķos gadījumos tā var būt vēlme apmeklēt konkrētu speciālistu.

Joprojām ir arī tādi pacienti, kuri šobrīd no vizītes atsakās, bažoties par savu drošību - piemēram - braucot tālu ceļu ar sabiedrisko transportu, atklāja Veinberga. "Bažas par drošību slimnīcā gan mazinām, skaidrojot pacientiem, ka šobrīd joprojām ļoti stingri ievērojam visus piesardzības pasākumus - dezinfekciju, telpu vēdināšanu pēc katra pacienta, izvairīšanos no pulcēšanās vienuviet un citus," piebilda Stradiņa slimnīcas pārstāve.

Jau ziņots, ka Covid-19 sākotnējās izplatības laikā, pavasarī, tika ierobežota teju visu medicīnas pakalpojumu pieejamība ar atsevišķiem izņēmumiem.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais