Nepalielinot algas visiem mediķiem, atsevišķi pakalpojumi pacientiem būs grūti pieejami, piektdien tikšanās laikā ar Veselības ministrijas (VM) vadību uzsvēruši Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.
Kā aģentūru LETA informēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs, šodien vairāk nekā 40 biedrības pārstāvji VM informējuši par to, kā nepietiekamais finansējums atsauksies uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju algām. Proti, pēc viņiem pieejamās informācijas, atalgojuma paaugstinājums paredzēts tikai tiem mediķiem, kuriem ir intensīvāks darbs - neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem, ķirurgiem, intensīvās terapijas un reanimācijas mediķiem.
"Pārējiem mediķiem algu pielikuma nav, kas nozīmē, ka jaunus mediķus piesaistīt nebūs iespējams, ka arī sagaidāms, ka būs pakalpojumu kategorija, kuru būs apgrūtināti sniegt zemā atalgojuma dēļ," par to ir pārliecināts biedrības vadītājs.
Vienlaikus viņš apgalvoja, ka piektā daļa jauno ārstu, kas nākamgad beidz studijas, esot pateikuši, ka dosies strādāt uz ārzemēm.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) līdz šim atzinusi, ka diskusijas par godīgāko veidu, kā sadalīt atalgojumam pieejamos papildu 42 miljonus eiro, vēl notiks, tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka tas tiks paaugstināts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, stacionāros strādājošajiem, kā arī tik palielināta kapitācijas nauda ģimenes ārstiem.
Slimnīcu biedrības pārstāvji pauda neizpratni par to, ka valdība neievēro likumus un viņiem par to neiestājas nekāda atbildība, kamēr pārējos par likuma neievērošanu soda.
Kalējs uzsvēra, ka slimnīcu biedrības pārstāvji gaidīs Saeimas lēmumu un atbilstoši apstiprinātajam valsts budžetam pārskatīs pakalpojumu pieejamību. Tāpat viņi iesaistīsies citu mediķu arodbiedrību protesta akcijās, jo uzskata, "ka valdībai, kura klaji ignorē likumus, ir jākrīt".
"Nav saprotama Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustā nostāja, ka šī ir vislabākā valdība. Mēs tā nedomājam un esam pārliecināti, ka valstī ir iespējama tāda valdība, kura ievēro likumdošanu," pauda Kalējs.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēmusi sākt intensīvu protesta akciju sagatavošanu, jo nav apmierināta ar to, ka valdība nepilda likumā noteikto mediķu algu palielinājuma grafiku. Par konkrētu dažādu akciju formu un laiku gan tā lems nākamajā padomes sēdē 19.novembrī. Līdz šim laikam valdošā koalīcija ir apņēmusies pabeigt nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu Saeimā.
Kā norāda arodbiedrība, veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpei valsts finansējumam 2020.gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču valdības plāni to neparedz. Atbilstoši VM aprēķiniem, veselības nozares finansējums nākamgad būs vien 3,75% no IKP. Arodbiedrībā norādīja, ka šogad finansējums nozarei veido 3,87% no IKP.
"Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem nākamgad bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro, tomēr budžetā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro," neapmierināta ir arodbiedrība.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
