Valsts slimnīcas satrauktas par darbinieku aizplūšanu
 
©SCANPIX

Nepalielinot mediķu atalgojumu un nemainot likumā noteiktos mediķu darba ierobežojumus, nākamajā gadā Latvijas lielākajās slimnīcās var rasties problēmas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Ja medicīnas darbiniekus drīkstēs nodarbināt mazāku stundu skaitu vienā darba vietā, nekā tas ir šogad, kurš sniegs palīdzību pacientiem divdesmit četras stundas diennaktī?

Latvijas lielāko universitātes klīnisko slimnīcu valdes priekšsēdētāji trešdien Saeimas deputātiem vēstīja par bažām saistībā ar nākamā gada situāciju slimnīcās un neskaidro jautājumu par papildu naudas piešķiršanu mediķu atalgojumam, ieskaitot virsstundu apmaksai. Situācija ir problemātiska ne tikai un vienīgi naudas dēļ, ko novirzīt mediķu algām, bet arī pašlaik Ārstniecības likumā esošās normas dēļ, kas paredz, ka mediķi - ārsti, māsas, sanitāri, vecmātes, ārstu palīgi - nākamgad drīkstēs strādāt īsāku pagarināto darba laiku (pašreiz pieļaujamo 50 stundu vietā 45 nedēļā, no kurām piecas tiks apmaksātas kā virsstundas). Problēmas būtība ir tajā, ka, samazinot pieļaujamo stundu skaitu, ko drīkst strādāt mediķis, ir nepieciešams atrast citu mediķi, kas nostrādās šo papildu slodzes daļu. Slimnīcu biedrība jau norādījusi uz risku, ka mediķi pārstrādās šos pieļaujamos darba laikus, skrienot no vienas darba vietas uz otru. Vienlaikus slimnīcu vadītāji iestājas par to, lai mediķi nākotnē saņemtu adekvātu atalgojumu par normālu darba laiku, lai viņi nebūtu spiesti strādāt pusotru, divas slodzes, lai nopelnītu algu, par ko iespējams izdzīvot.

P.Stradiņa slimnīcas vadītāja Ilze Kreicberga sacīja: «Normāli būtu, ja mediķi strādātu normālu darba laiku, bet tagad faktiski ir jāstrādā vairāk, jo nav medicīnā cilvēkresursu.» Steidzami ir jādomā, kā nosargāt šos mediķus, lai viņi strādā Latvijā un strādā arī valsts finansētajā medicīnas aprūpē. Mediķu atalgojuma palielināšanai nepieciešami 103 miljoni eiro, no tiem 16 miljoni ir nauda virsstundu apmaksai dubultā apmērā, par ko šodien lemj Saeima, taču algu pieaugumam 20 procentu apmērā naudas nav. Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols sacīja: ja no 1. janvāra nebūs papildu līdzekļi gan virsstundu apmaksai, gan atalgojuma palielināšanai, tad tam būs negatīvas sekas. «Tas ietekmēs mediķu darba ikdienu, jo tie mediķi, kuri vēlēsies strādāt vairāk, migrēs no vienas slimnīcas uz otru, tas ietekmēs slimnīcas darbu, jo bez mediķiem nav iespējams nodrošināt slimnīcas darbu, tas var ietekmēt pakalpojuma apjomu, kā arī tas varētu ietekmēt kvalitāti, ko mēs nekādā gadījumā nevēlamies pieļaut,» sacīja V. Ābols.

Rīgas Austrumu slimnīcas vadība izrēķinājusi, ka pie pašreizējā mediķu skaita, strādājot atbilstoši spēkā esošajai nākamā gada likuma normai, slimnīca nevarēs nosegt visu stacionārās palīdzības apjomu. Slimnīcas biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs savukārt minēja reģionālo slimnīcu aprēķinus: katrs mediķis nākamgad varēs strādāt par vienu dežūru mēnesī mazāk, tāpēc var nākties sašaurināt diennakts palīdzību.

VIEDOKĻI

Valts ĀBOLS, Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs:

- Jārisina akūtā situācija, nodrošinot finansējumu virsstundu apmaksai un mediķu atalgojuma kāpumam, jābūt arī skaidram plānam, kā notiks atalgojuma evolūcija medicīnā. Šis gads bija pirmais, kad Bērnu slimnīcā samazinājās vakanču skaits un mediķi izteica vēlēšanos strādāt vienā slimnīcā. Situācijā, kad 70 procentu no slimnīcas līdzekļiem tiek atvēlēti atalgojumam, būtu diezgan absurdi runāt par līdzekļu atrašanu pašas medicīnas iestādes citu izdevumu sadaļās. Slimnīcai nav, uz kā taupīt.

Imants PAEGLĪTIS, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs:

- Mēģinot tikai un vienīgi sašaurināt virsstundu skaitu, mēs ejam bezdibeņa virzienā. Virsstundu apmaksas jautājumu nevar skatīt atrauti no jautājuma par atalgojuma palielināšanu. Ja nedomāsim par darba algas palielinājumu par pamata darbu, veselības aprūpe atkal nonāks nulles punktā, kur bijām pirms reformu sākšanās. Šogad mediķu vakances, pateicoties atalgojuma kāpumam, piepildījās par 20 procentiem.