Gada laikā desmitiem tūkstošu pacientu Latvijā neierodas pie ārsta, neatceļot iepriekš pieteiktu vizīti – šādu informāciju paziņojušas vairākas stacionārās veselības aprūpes iestādes. Pacienti neierodas uz konsultāciju vai izmeklējumu arī tajos gadījumos, kad viņi telefoniski ārstniecības iestādei apliecinājuši savu ierašanos un tā rēķinās - pacients būs.
Ārstniecības iestādes vaino cilvēkus bezatbildībā, jo varot taču arī atsaukt savu vizīti, tādejādi pie ārsta tiks pacients, kam tas akutāk vajadzīgs.
Tāds ir ārstniecības iestāžu redzējums.
Tomēr atsaukt vizīti - tas var izvērsties par īstu pārbaudījumu. Par to pārliecinājās kāda facebook lietotāja Vija K, kas ar savu pieredzi dalījusies sociālajā vietnē.
"Pavisam nesen tika vēstīts, ka tikšot sodīti neapzinīgie pacienti, kas nav atteikušies no ieplānotajām ārstu konsultācijām un medicīniskajām manipulācijām un uz tām neierodas. Tādu esot daudz. Tagad zinu, KĀPĒC! Atteikties ir ļoti, ļoti sarežģīti, vecākam cilvēkam pilnīgi neiespējami un arī dārgi. Tātad, man bija jāatsaka mammai paredzētā kataraktas operācija Austrumu slimnīcā. Viņai iedotajos dokumentos norādīts tikai viens kontaktu telefona numurs, kuru sazvanīt nav iespējams.
Nav iespējams un viss! Klausies bezgalīgo mūziku un to, ka visi operatori aizņemti. Telefons maksas. Mēģināju vairākas dienas un kritu azartā, klausoties bezgalīgās simfonijas pa piecpadsmit minūtem pēc kārtas. Jau aiz akadēmiskās intereses.
Tad devos e-pasta meklējumos. Atradu adresi kataraktu operācijas pieteikšanai un uzrakstīju vēstuli atteikšanai. Pēc dienas saņēmu paziņojumu, ka tāda adrese neeksistē. Sazvanīju vienu no Oftalmoloģijas nodaļas telefoniem, bet tur mani pasūtīja... Labi, esmu pie laba interneta un neesmu ar datoru uz jūs. Sameklēju tomēr Austrumu slimnīcas mājas lapā veidlapu, kur var uzrakstīt atteikumu. Aizpildīju. Un tad man sāka prasīt ievadīt tos jocīgos drošības kodu burtiņus, lai pārliecinātos, ka es neesmu robots. Ar pirmo reizi man neizdevās pierādīt, ka esmu homo sapiens. Ar otro izdevās.
Atbildi neesmu saņēmusi, ka mans atteikums būtu nonācis pie tiešā adresāta. Es nezinu, kā var prasīt no dažādu vecumu un varēšanas līmeņa pacientiem paziņot par vizītes vai izmeklējumu atcelšanu, ja tā patiesībā ir neiespējamā misija. Mammai iedotajos dokumentos nekur nav norādīta e-pasta adrese, uz kuru rakstīt, ir tikai telefona numurs, lai viņa bezjēdzīgi tērētu savus pensijas grašus. Esmu pārsteigta un dusmīga," raksta Vija.
