Aprobācijā iesaistītie pedagogi atbalsta pilna laika darba slodzes modeļa izstrādi un pilnveidi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Pēdējo piecu gadu laikā pedagogu atalgojums Latvijā palielināts tikai nedaudz, tomēr apmēram puse Eiropas valstu nav spējusi nodrošināt pat šādu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Kapustinska.
Pedagogu kvalifikācija neglābjami pazemināsies, ja mācību priekšmetus atļaus pasniegt jebkuram skolotājam vai pat atbilstošās nozares speciālistam tikai pēc pāris mēnešu kursu iziešanas, raizējas augstskolu vadība.
Rīgas Franču liceja direktores vietniece audzināšanas darbā, dabas zinību skolotāja 10. – 12. klasēm Astrīda Klauža stāsta, ka patlaban jūtoties mazliet satraukta kā katru gadu, kad tuvojas jaunais mācību gads.
Ir tāds aforisms: «Skolotājs – tas, kurš sevi padara par arvien mazāk un mazāk vajadzīgu.» Diemžēl divās desmitgadēs valsts politika šo domu ir pārpratusi, un skolotājs kļūst arvien mazāk un mazāk vajadzīgs. Ne tāpēc, ka viņa skolēni ir gudri kļuvuši.
Latviešu valodas skolotājs nevar mācīt fiziku, un arī otrādi ne – to pieļaujot, tiks pazemināta izglītības kvalitātes latiņa, uzskata Fizikas skolotāju asociācija un Latvijas Universitāte, asi kritizējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto skolotāju kvalifikācijas un profesionālās pilnveides noteikumu projektu.
Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra. Tāpat liels nezināmais ir arī jaunais darba samaksas modelis, kam ieskicētas tikai aprises.
12% pedagogu Latvijā nožēlo profesijas izvēli, liecina OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma (TALIS 2013) par 5.-9.klašu skolotājiem pirmie rezultāti.
Ja valdība pedagogu prasībās neieklausīsies, protesta akcijas turpināsies, pieļaujot pat streika rīkošanu. Izglītības darbinieki pašlaik gaida 31. maiju, kad Izglītības un zinātnes ministrija publiskos jauno darba samaksas aprēķina modeli, lai spriestu, kā rīkoties tālāk.
Pašlaik nav iespējams atrast nepieciešamo finansējumu pedagogu algu paaugstināšanai, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Lai gan streiks neesot pašmērķis izglītības problēmu risināšanai, taču nepieciešamības gadījumā skolotāji ir gatavi tajā piedalīties un pārtraukt darbu, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolotāja Inga Ermansone.
Pārmetot valdībai pasīvu rīcību pedagogu atalgojuma jautājumu risināšanā, kā arī paužot atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centieniem iegūt nozarei papildu finansējumu, protesta gājienā caur Rīgas centru šo pēcpusdien dodas vairāki tūkstoši cilvēku.
Šodien Latvijas izglītības darbinieki un zinātnieki piedalīsies protesta akcijās, pieprasot sava darba cienīgu samaksu. Premjerministres Laimdotas Straujumas mēģinājums pagājušās nedēļas nogalē atrunāt pedagogus no piketēšanas neguva nozares arodbiedrības atsaucību, un tā plānoto pasākumu neatcēla.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir panākusi, ka no pirmā septembra pedagogu darba likmes būs 420 eiro apmērā un papildu pienākumu apmaksa tiks nodrošināta 40% apmērā, pikets, kas paredzēts pirmdien, 12.maijā, notiks tik un tā, pieprasot visu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzīto prasību iekļaušanu nākamo gadu budžetos.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) šodien sarunā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem vienojās līdz 15.jūnijiam izstrādāt izdienas pensijas koncepciju un kritērijus, kā arī precizēt pedagogu, kuri varētu uz tām pretendēt, faktisko skaitu.
Mūsu sabiedrības vecākā paaudze vēl atceras XX gadsimta visasiņaināko, visnoziedzīgāko – Otro Pasaules karu. Šodien civilizācija balansē uz visdraudīgākā – trešā pasaules kara zobena asmens.
Pedagogus pārsteidzis izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes paziņojums medijos par iespējamo demisiju, ja neizdosies atrast skolotāju algām trūkstošo naudu. Nozarē strādājošie uzskata, ka amata atstāšana ne tikai neatrisinās naudas problēmu, bet vēl vairāk destabilizēs izglītības jomu.
Ja valdība un Finanšu ministrija (FM) solidāri neatradīs iespēju piešķirt skolotāju algām trūkstošu naudu, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) neizslēdz iespēju atkāpties no amata.
Neraugoties uz izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (V) aicinājumu sagaidīt maija beigas, pirms rīkot kādas akcijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome trešdien nolēma tik ilgi negaidīt un rīkot protestu jau 12.maijā.