Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) šodien sarunā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem vienojās līdz 15.jūnijiam izstrādāt izdienas pensijas koncepciju un kritērijus, kā arī precizēt pedagogu, kuri varētu uz tām pretendēt, faktisko skaitu.
Izdienas pensiju paredzēts piešķirt pirmsskolas izglītības, speciālās izglītības un sporta skolotājiem. "Ir skaidrs, ka šo trīs kategoriju pedagogiem ir īpaši augsta emocionālā un fiziskā pārslodze, atšķirīgi amatu pienākumi, līdz ar to risināms jautājums par papildu atbalstu personām, kas savu mūžu ieguldīja atbildīga un emocionāli un fiziski smaga amata pildīšanā," aģentūrai LETA norādīja ministre. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošie dati liecina, ka pašlaik valstī ir aptuveni 2000 pedagogu vecumā virs 60 gadiem, no kuriem apmēram 150 strādā šajās nozarēs.
IZM valsts sekretāra vietniece Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidroja, ka IZM atbalsta Labklājības ministrijas (LM) izveidoto koncepciju izdienas pensijām. "Šo darbību kontekstā arī IZM meklē risinājumus, lai atbalstītu savas nozares cilvēkus - pedagogus. No IZM puses būs papildu priekšlikumi šīs koncepcijas tālākai uzlabošanai, virzīšanai un risināšanai tālāk," teica Papule.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzina, ka, lai ieviestu izdienas pensijas attiecīgo nozaru pedagogiem, jārēķinās ar likumdošanas aktiem - ir jādomā, kā tos sakārtot. "Tā kā nepieciešamais finansējums jāatrod budžetā, noteikti būs kaut kādi ierobežojumi. Jautājums jāsaskaņo ar Pašvaldību savienību, LM un Finanšu ministriju, un tad, pēc 15.jūnija, mēs tiekamies atkal un skatāmies nākamo likumdošanas ceļu, kādā veidā ieceri var realizēt, lai cilvēkiem rastos drošības sajūta, ka bezizejas situācijā, kad viņi vairs nevar turpināt darbu pedagoģijā, varētu rēķinātie ar finansiālo atbalstu un iespējām darīt kaut ko citu," skaidroja Mikiško.
Mikiško norādīja, ka nevar paredzēt, kad iecere varētu tikt realizēta, jo "neviens likumdošanas dokuments mums nevirzās ļoti ātri". Viņa skaidroja, ka starpministriju pārrunās jāatrod kopīgs viedoklis, jo līdz šim tas nav izdarīts jau daudzu gadu garumā. "Tas nebūs ātri, bet ir pozitīva vēlme šo procesu paātrināt un darīt, cik ātri vien iespējams," teica Mikiško.
Arodbiedrības priekšsēdētāja tomēr skaidroja: "Mēs saprotam, ka noteikumi nav tik izdevīgi, lai visi tūlīt vēlētos izmantot šo iespēju. Likumdošana neparedz lielus bonusus. Tā ir iespēja cilvēkam izdarīt izvēli. Ja viņš tiešām nevar, viņam ir izvēle izvērtēt. Tas ir liels pluss un izvēles iespēja."
Druviete aktualitātes izglītībā šodien pārrunāja arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Andri Jaunsleini un citiem pašvaldību pārstāvjiem, aģentūru LETA informēja IZM. Ministre ar pašvaldību pārstāvjiem arī apsprieda ieceri par iespēju saņemt pensijas pēc konkrēta vecuma un darba stāža sasniegšanas pedagogiem pirmsskolas un speciālajā izglītībā, kā arī sporta pedagogiem.
Tikšanās laikā ar LPS pārstāvjiem tika pārrunāta arī skolu tīkla attīstība. Druviete pauda, ka, risinot skolu tīkla jautājumus, svarīgas ir skolēnu intereses, tāpēc jāņem vērā princips - "jo mazāks bērns, jo tuvāk skola". Pēc ministres domām, jautājumi par skolu tīkla attīstību jārisina arī kontekstā ar reģiona attīstību.
Tāpat tika runāts par pedagogu atalgojumu un jaunā pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļa izstrādi, ar ko patlaban nodarbojas IZM izveidotā darba grupa. Ministre uzsvēra, ka ir rasts risinājums trūkstošā finansējuma pedagogu atalgojumam nodrošināšanai.