Valdība plāno janvārī vērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu publiskošanu, tādējādi padarot atklātu valsts budžeta izlietojumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanā.
Valdības un kādu nozaru darbinieku nesaprašanās pasaulē nav nekas neparasts. Kad jau pavisam nevar rast dialogu, dusmīgie ļaudis sāk protesta demonstrācijas un streikus. Šajās dienās Eiropā ir trīs palielākas nemiera ostas – Beļģijā protesti pret valdību, Vācijā Lufthansa pilotu streiks un tepat kaimiņos, Lietuvā – skolotāju streiks.
Valdošās koalīcijas politiķi sola, ka finansējums skolotāju algu palielināšanai tiks rasts, bet tas notiks pēc tam, kad būs skaidrs atalgojuma reformas modelis.
Pēc valsts svētkiem, 19.novembrī, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valde tiksies ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu ministres gaitas nozares problēmu aizstāvēšanā, kā arī iespējamo pedagogu streiku.
Valdība no Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasītajiem papildu 36 miljoniem latu, kas vajadzīgi algu kāpumam no 1. janvāra un jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 1. septembra, pašlaik ir gatava piešķirt tikai trīs miljonus. Pedagogi un nozares arodbiedrība brīdina: viņiem ir visas tiesības rīkot protesta akcijas – arī streikot.
Aprobācijā iesaistītie pedagogi atbalsta pilna laika darba slodzes modeļa izstrādi un pilnveidi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Pēdējo piecu gadu laikā pedagogu atalgojums Latvijā palielināts tikai nedaudz, tomēr apmēram puse Eiropas valstu nav spējusi nodrošināt pat šādu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Kapustinska.
Pedagogu kvalifikācija neglābjami pazemināsies, ja mācību priekšmetus atļaus pasniegt jebkuram skolotājam vai pat atbilstošās nozares speciālistam tikai pēc pāris mēnešu kursu iziešanas, raizējas augstskolu vadība.
Rīgas Franču liceja direktores vietniece audzināšanas darbā, dabas zinību skolotāja 10. – 12. klasēm Astrīda Klauža stāsta, ka patlaban jūtoties mazliet satraukta kā katru gadu, kad tuvojas jaunais mācību gads.
Ir tāds aforisms: «Skolotājs – tas, kurš sevi padara par arvien mazāk un mazāk vajadzīgu.» Diemžēl divās desmitgadēs valsts politika šo domu ir pārpratusi, un skolotājs kļūst arvien mazāk un mazāk vajadzīgs. Ne tāpēc, ka viņa skolēni ir gudri kļuvuši.
Latviešu valodas skolotājs nevar mācīt fiziku, un arī otrādi ne – to pieļaujot, tiks pazemināta izglītības kvalitātes latiņa, uzskata Fizikas skolotāju asociācija un Latvijas Universitāte, asi kritizējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto skolotāju kvalifikācijas un profesionālās pilnveides noteikumu projektu.
Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra. Tāpat liels nezināmais ir arī jaunais darba samaksas modelis, kam ieskicētas tikai aprises.
12% pedagogu Latvijā nožēlo profesijas izvēli, liecina OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma (TALIS 2013) par 5.-9.klašu skolotājiem pirmie rezultāti.
Ja valdība pedagogu prasībās neieklausīsies, protesta akcijas turpināsies, pieļaujot pat streika rīkošanu. Izglītības darbinieki pašlaik gaida 31. maiju, kad Izglītības un zinātnes ministrija publiskos jauno darba samaksas aprēķina modeli, lai spriestu, kā rīkoties tālāk.
Pašlaik nav iespējams atrast nepieciešamo finansējumu pedagogu algu paaugstināšanai, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Lai gan streiks neesot pašmērķis izglītības problēmu risināšanai, taču nepieciešamības gadījumā skolotāji ir gatavi tajā piedalīties un pārtraukt darbu, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolotāja Inga Ermansone.
Pārmetot valdībai pasīvu rīcību pedagogu atalgojuma jautājumu risināšanā, kā arī paužot atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centieniem iegūt nozarei papildu finansējumu, protesta gājienā caur Rīgas centru šo pēcpusdien dodas vairāki tūkstoši cilvēku.
Šodien Latvijas izglītības darbinieki un zinātnieki piedalīsies protesta akcijās, pieprasot sava darba cienīgu samaksu. Premjerministres Laimdotas Straujumas mēģinājums pagājušās nedēļas nogalē atrunāt pedagogus no piketēšanas neguva nozares arodbiedrības atsaucību, un tā plānoto pasākumu neatcēla.