Pedagogu streika iespējamība atkarīga no jaunā darba samaksas modeļa izstrādes gaitas

Pedagogu streika iespējama rīkošana ir atkarīga no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes gaitas un rezultātiem, pārliecināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Pēc šodien notikušās izglītības darbinieku protesta akcijas pie Saeimas nama Mikiško aģentūrai LETA sacīja, ka pedagogiem atkal tika likts ticēt, ka solītais finansējums jauna modeļa ieviešanai tiešām būs. "Tomēr pedagogi vairs nav ar mieru ticēt," turpināja Mikiško. Šodienas pikets esot parādījis, ka pedagogi vēlas un ir gatavi pārmaiņām sistēmā, jo līdzšinējā ir sevi izdzīvojusi. Turklāt esot parādīta skaidra nostāja, ka pedagogi streikam gatavi, secināja Mikiško.

Protestējošie pedagogi šorīt ar svilpēm, grabuļiem, plakātiem un citu atribūtiku pie Saeimas uz sarkanā paklāja sagaidīja deputātus, daži no kuriem uzsāka sarunu ar skolotājiem, uzklausot neapmierinātības iemeslus. Skolotāji pieprasīja novērtēt viņu darbu, kā arī rast iespēju izlīdzināt plaisu starp pedagogu atalgojumiem. Tāpat deputāti uzklausīja saukļus par nepieciešamību ieviest izdienas pensijas un celt pedagogu profesijas prestižu.

Lai gan sākotnēji tika plānots, ka piketā piedalīsies aptuveni 2000 skolotāju, izglītības darbinieku kopskaits piketā šo ciparu nesasniedza. Tomēr, kā aģentūrai LETA skaidroja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, pedagogu skaits šodien nav bijis pašmērķis. Galvenais esot bijis deputātiem, kā arī plašākai sabiedrībai parādīt nozares nostāju un nodot ziņojumu.

Šodien piketa laikā notikušajā sarunā starp Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK), izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentāro sekretāru Edvardu Smiltēnu (V), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu (ZZS) un LIZDA valdi tika nolemts, ka ir svarīgi uzturēt konstruktīvu sadarbību starp IZM, LIZDA, Seili, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, tādējādi līdz pozitīvam rezultātam novedot pedagogu darba samaksas modeļa izstrādi.

Seile aģentūrai LETA šodien norādīja, ka līdzās modeļa izstrādei un ieviešanai nedrīkstētu aizmirst arī par izglītības kvalitāti. Tāpat viņa atgādināja, ka sekmīga jaunā modeļa izstrāde būs noteicošais faktors nepieciešamā finansējuma piešķiršanai. Tomēr viņa akcentēja, ka gadījumā, ja modeļa ieviešanai piešķirs tikai pagaidām solītos "vismaz trīs miljonus eiro", pedagogu atalgojuma situāciju diez vai varēs stipri uzlabot.

Seile uzsvēra, ka būtisks pārbaudījums būs modeļa izstrāde un aprobācija, jo tas esot jādara ļoti ātrā laikā, un to sarežģījot arī vienotības trūkums starp pašiem pedagogiem un pašvaldībām.

Nākamā tikšanās starp Seili un LIZDA notiks LIZDA birojā 17.decembrī plkst.11. Arodbiedrības padome un Seile pārrunās paveikto modeļa aprobācijas pirmajā posmā un spriedīs par to, kā uzsākt nākamo fāzi.

LETA jau ziņoja, ka šodien no rīta vairāk nekā 1000 pedagogu no dažādiem Latvijas reģioniem iepretim Saeimai uz sarkanajiem paklājiem sagaidīja deputātus, lai vēlreiz atgādinātu par partiju priekšvēlēšanu solījumiem piešķirt adekvātu finansējumu jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.