Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku, Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Oļeiniku un Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoru Oļegu Burovu 4. augustā apmeklēja Rīgas Ukraiņu vidusskolu Visvalža ielā 4.
Pirmo svešvalodu no 1.klases bērniem sāks mācīt ar 2013./2014.mācību gadu, līdz tam nemainot pašreizējo pirmās svešvalodas apguves kārtību – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027, kas šodien, 2011.gada 21.jūlijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.
Pirmo svešvalodu no 1.klases plānots sākt mācīt tikai no 2013./2014.mācību gada, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais noteikumu projekts, kas ceturtdien pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē.
13.jūlijā Valsts prezidents Andris Bērziņš un izglītības ministrs Rolands Broks apsprieda iespēju pāriet uz 11 klašu vidusskolu un vienojās, ka vidējā izglītība skolēniem iespējami drīzākā nākotnē būtu jāiegūst līdz 18 gadu vecumam, jo tas veicinās jauniešu ātrāku iesaistīšanos augstākās izglītības apguvē un pievienošanos darba tirgum. Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda atbalstu reformai, uzsverot: «Pedagogi un mācību programmas ir bērnu dēļ, nevis otrādi. Tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai veicinātu izglītības kvalitāti un mūsu jaunās paaudzes konkurētspēju darba tirgū.»
Liepājā līdz 28. jūlijam ir pagarināta skolēnu uzņemšana 10. klasēs, jo pagaidām uz izglītošanos vidusskolās ir pieteikušies mazāk audzēkņu, nekā mācību iestādes bija plānojušas. Divās citās lielākajās Latvijas pilsētās – Daugavpilī un Ventspilī – šādu problēmu nav.
No nākamā mācību gada dokumentu par pamatizglītības apguvi varēs iegūt tikai, ja vērtējums zemāks par četrām ballēm iegūts vienā mācību priekšmetā. Līdz šim pamatskolu varēja beigt arī ar divām nesekmīgām atzīmēm.
Rīgas 61. vidusskolas skolas teritorijā tiks iekārtota sporta un veselības zona, kas būs pieejama ne tikai skolas audzēkņiem, bet arī apkārtējo māju iedzīvotājiem.
Limbažu novada dome pieņēmusi lēmumu tomēr neslēgt 3.vidusskolu, un tajā arī turpmāk skolēniem būs iespēja mācīties no 1. līdz 12.klasei, informē Limbažu novada domes pārstāve Līva Tauriņa.
«Mūsu definīcijā nav prestižu skolu,» uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde. Arī pamatskolas Rīdze direktore Antra Žukovska izklausās neapmierināta, ka skolai piedēvēta šāda slava.
Trīs gadus ilgušais Eiropas Sociālā fonda projekts Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos noslēgsies šomēnes. Pedagogi, kuri saņēma mērķstipendijas 65 līdz 150 latu apmērā, šādu iespēju vērtē pozitīvi – laikā, kad skolotājiem krasi samazinātas algas, viņi aizrautīgi varējuši uzlabot mācību darbu.
Limbažu novada iedzīvotāji, protestējot pret Limbažu 3.vidusskolas slēgšanu, sākuši vākt parakstus par pašvaldības atlaišanu, divu nedēļu laikā savākti jau 470 paraksti, inform aktīvistu pārstāve Iluta Lāce.
Jūnijā Rīgā noslēgsies trīs gadus ilgušais Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” , kura mērķis bija, piešķirot pedagogiem mērķstipendijas, sekmēt vispārējās izglītības kvalitātes uzlabošanu un nodrošināt skolēnu sagatavošanu studijām dabaszinātņu un tehnoloģiju programmās. Projektā kopumā bija iesaistītas 125 Rīgas pilsētas izglītības iestādes un 2124 prioritāro mācību priekšmetu pedagogi, kuri ik mēnesi saņēma no 65 līdz 150 latu lielu mērķstipendiju.
Šajā akadēmiskajā gadā augstskolas un koledžas grādu vai kvalifikāciju iegūs apmēram 26 tūkstoši cilvēku, kas ir par aptuveni 2% mazāk nekā pagājušajā gadā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 11.maijā, atzinīgi vērtēja lauku skolu iesaistīšanos projektos, kas dod iespēju mācību iestādi pārveidot par iedzīvotājiem pieejamu daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru.
No rītdienas līdz 14. maijam Ventspilī norisināsies Baltijas valstu profesionālās izglītības iestāžu 19. sporta spēles, kurām gatavojas vairāk nekā 200 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Neviens bērns Imantas latviešu vidusskolā nav inficējies ar tuberkulozi, Neatkarīgajai apstiprina Latvijas Infektoloģijas centra Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas bērnu nodaļas ārste Iveta Ozere.