Aptauja: katrs ceturtais skolā visvairāk neieredzēja matemātikas stundas

Skolā paši neieredzētie bijuši eksaktie mācību priekšmeti - katrs ceturtais skolā visvairāk neieredzēja matemātikas stundas – šis mācību priekšmets veikalu tīkla „Maxima” veiktajā aptaujā atzīts kā visnepatīkamākais.

Tam seko ķīmija, kuru kā nemīlētāko atzīmējuši 20% aptaujāto, un fizika, kuru visvairāk nav cietuši 16% respondentu. Katrs desmitais aptaujas dalībnieks norādījis, ka ar vislielāko nepatiku apmeklējis sporta stundas, savukārt 8% - vēsturi.

Interesanti, ka vieniem nīstā matemātika citiem izrādījies mīļākais priekšmets – tā uzskata 20% aptaujas dalībnieku. Mīļāko mācību priekšmetu topā otrajā vietā ar 14% respondentu balsu ierindota fizkultūra, bet trešajā – literatūra, par kuru nobalsojuši 10% aptaujāto. Gandrīz tikpat balsu ieguvuši arī tādi mācību priekšmeti kā mūzika un māksla.

„Šķiet, ka skolotājiem visos laikos bijis grūti izdabāt - kamēr vieni regulāri saņēmuši piezīmes par pļāpīgumu un pārāk skaļu uzvešanos, citi ar piezīmēm kaunināti par klusēšanu un kautrēšanos. Vispopulārākie aizrādījumi, kuri fiksēti dienasgrāmatās, bijuši par aizgulēšanos, stundu kavēšanu, smiešanos, ķiķināšanu, sarakstīšanos ar zīmītēm un nodarbošanos ar blakus lietām stundu laikā. Tāpat skolas gaitas beigušie atzīst, ka stundās nereti aizrāvušies ar ēdienu baudīšanu,” atklāj „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš.

Aptaujā apkopotās piezīmes arī atklāj skolēnu bagātīgo izdomu, sastrādājot nedarbus skolas gaitu laikā, piemēram, dienasgrāmatas iesmērētas ar sveci, lai nevarētu ierakstīt sliktās atzīmes. Tāpat skolēni saņēmuši piezīmes par nepakļaušanos zobārstam, piemēram, slēpjoties garderobē vai zobārstu sakožot.

Starp uzjautrinošākajām piezīmēm minētas šādas: „Stundas laikā dresē mušu”, „Traucē stundas laikā blakussēdētājam koncentrēties vielu radīšanai!” (piezīme saņemta ķīmijas stundā), „Stundas laikā spēlējas ar neredzamu bumbiņu”, „Klases telpās ienes dzīvas vardes”, „Stundas laikā nodarbojas ar adīšanu”, „Jūsu meita izrāva kaktusa adatu un iedūra Zigmāram pierē”, „Runā nevienam nezināmā valodā”, „Stundu laikā ņaud”, „Lamājas svešā valodā”, „Aktīvi atbild uz jautājumiem, bet diemžēl ne uz tiem, kurus uzdod skolotāja”.

Interesanti, ka visvairāk piezīmes par kaušanos saņēmuši nevis puiši, bet gan daiļā dzimuma pārstāves, kuras dūru cīņā pievarējušas zēnus un pat dažam labam uztaisījušas zilas acis vai kā savādāk „apbižojušas”. Taču daudzas jaunās meitenes saņēmušas arī aizrādījumus par pārāk lieli koķetēšanu un simpātiju izrādīšanu pretējā dzimumam pārstāvjiem gan starpbrīžos, gan stundu laikā.

Vairākas skolnieces dienasgrāmatā saņēmušas piezīmes par izskatu un apģērbu, piemēram, pārāk īsiem svārkiem vai sarafānu, rotaslietu nēsāšanu, pārāk moderniem zābakiem un pat par pārāk krāsainu džemperi. Tāpat skolotājiem nav paticis, ja meitenes nēsājušas vaļējus matus vai nogriezušas tos pārāk īsus. Kāds aptaujas dalībnieks arī minējis, ka viņa dienasgrāmatā skolotāja ar sarkanu tinti ierakstījusi piezīmi par to, ka kājās nav uzvilktas vienādas zeķes. Savukārt tiem, kuri skolojušies vēl tajos laikos, kad skolā bijis jānēsā pionieru kaklauts un nozīmītes, visbiežāk saņēmuši atzīmes par necienīgu šīs atribūtikas nēsāšanu, piemēram, pionieru nozīmīšu ievietošanu ausīs vai arī tikuši pie sarkaniem brīdinājumiem dienasgrāmatās par rotaļāšanos pie Ļeņina pieminekļa.

Vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka no skolas laikiem vēl aizvien glabā liecības, katrs sestais – dienasgrāmatas un vecās burtnīcas, savukārt 14% respondentu vēl aizvien savā krājumā tur atmiņu un anketu klades. Tāpat no skolas laikiem tiek glabātas apsveikumu kartītes, vēstules un zīmītes no sarakstes ar klasesbiedriem, kā arī piezīmes ar smieklīgākajiem skolotāju vai pasniedzēju izteicieniem.

Aptaujātie atzīst, ka sagatavošanās 1.septembrim prasa daudz laika un naudas – teju puse respondentu uzskata, ka skolas piederumu iegādei vienam skolēnam nepieciešami vismaz 70, bet visticamāk - vairāk nekā 100 latu. Tas gan neattur lielāko daļu respondentu 1.septembri tomēr atzīmēt īpaši.

„Ceturtā daļa aptaujāto 1.septembrī svētku galdu klāj ik gadu, tikpat daudz respondentu šajā dienā maltīti ietur ārpus mājas, savukārt 40% respondentu, skolas sākumu atzīmējot, svētku maltīti negatavo gluži katru gadu, taču torti vai kādu našķi sagādā vienmēr,” aptaujas rezultātus skaidro „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš, norādot, ka katrs desmitais aptaujas dalībnieks 1.septembrī sveic savus bijušos skolotājus vai satiekas ar vecajiem skolas biedriem.