Valdība šodien, 31.jūlijā, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, paredzot bezmaksas glāzi piena ne tikai 1.-4.klases skolēniem, bet arī 5.-9.klases skolēniem.
Lai gan vēl nav skaidrs, kā tiks izmantots starptautisko ekspertu veiktais augstskolu programmu izvērtējums, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau apņēmusies pārvērtēt šos slēdzienus, jo uzskata, ka ne tikai 55 programmas būtu uzskatāmas par nekvalitatīvām.
Akcijā Skolas soma šogad saņemti 1600 pirmklasnieku pieteikumi no trūcīgām ģimenēm visā Latvijā, kurām ir grūtības sagādāt bērniem visu skolai nepieciešamo, Neatkarīgajai pastāstīja labdarības portāla ziedot.lv komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi atteikties no portāla skolas.lv pašreizējā veidola pārāk lielo izmaksu un tehnisko problēmu dēļ. Izrādās – nauda iztērēta lieki, jo mērķi portāls nav sasniedzis.
Nepieciešams pārskatīt centralizēto eksāmenu kārtošanas sistēmu, pēc iepazīšanās ar 2011./2012.mācību gada valsts pārbaudes darbu rezultātiem secinājis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Līdz 2014. gada jūnijam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola radīt jaunu pamatizglītības standartu, proti, izstrādāt obligāti apgūstamo saturu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē. Pārējie mācību priekšmeti tiks mācīti integrēti.
Izglītības ministra Roberta Ķīļa un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas vakar parakstītais sadarbības memorands paredz, ka jau no šā gada 1. septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta par 10% jeb aptuveni par 25 latiem.
Ik gadu palielinās slēgto skolu skaits. Ne visām ēkām pēc tam izdodas atrast izmantojumu, un daļa tā arī paliek tukšas. It īpaši grūti klājas Latgales pusē.
Pēdējos gados strauji palielinās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri nolemj izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināt, norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā.
Tā varētu būt kādreiz populārā mīklu minēšanas spēle Uzmini nu, kas tas ir? Igaunijā 21 lats, Lietuvā – 14 latu, bet Latvijā nepilni divi lati gadā. Pareizi – tie ir izdevumi uz vienu skolēnu gadā mācību grāmatām. Vēl pagājušajā gadā Latvijā tie bija tikai 70 santīmu.
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) neatbalsta izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu nepieļaut ieroču demonstrēšanu skolās.
Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri pauda neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas vecākiem ir liels finansiālais slogs, tādējādi izsakot aicinājumu attiekties no tām.
Maznodrošinātie rīdzinieki var saņemt ikgadējo pabalstu mācību līdzekļu iegādei. To 25 latu apmērā katram skolēnam apmaksā Rīgas dome. Pabalstu iespējams saņemt līdz 31. oktobrim.
Nākamajā gadā Latvijas skolēni ar svaigiem augļiem un dārzeņiem varēs mieloties ilgāk – līdzšinējo četru mēnešu vietā sešus. Lauku atbalsta dienesta informācija liecina, ka pagājušajā gadā skolēniem izdalīts 4,6 miljoni porciju jeb 466 tonnas augļu un dārzeņu.
Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, Rīgas domes Satiksmes departaments no šodienas pie izglītības iestādēm aizsegs ceļa zīmes par ātruma ierobežojumiem 30 kilometri stundā.
Satversmē garantētās tiesības iegūt bezmaksas pamata un vidējo izglītību Latvijā netiek nodrošinātas pilnībā, bet prasība vecākiem pirkt mācību līdzekļus uzskatāma par iestādes prettiesisku faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē, secinājis tiesībsargs, gatavojot ziņojumu par bezmaksas izglītības nodrošināšanu.