Ik gadu palielinās slēgto skolu skaits. Ne visām ēkām pēc tam izdodas atrast izmantojumu, un daļa tā arī paliek tukšas. It īpaši grūti klājas Latgales pusē.
Slēgto skolu ēkas tiek izmantotas dažādi, apliecina aptaujātās novadu pašvaldības. Bieži vien ēkas pārtop par pirmsskolas iestādēm vai citu skolu filiālēm. Tā noticis arī Tukuma novada Lestenes skolā, kur tagad darbojas bērnudārzs, bet Praviņu skolā sev vietu radusi privātās skolas 99 balti zirgi filiāle, skaidro Tukuma novada izpilddirektors Māris RudausRudovskis, atviegloti nopūšoties, ka tik veiksmīgi izdevies abām likvidētājām mācību iestādēm atrast labu izmantojumu. Arī šogad slēgtajā Saldus novada Sātiņu pamatskolā, par kuru Neatkarīgā jau rakstīja, tiek saglabātas sākumskolas klases un bērnudārzs. Tās direktore Vija Saulīte gan joprojām nav radusi atbildi, kādu ekonomiju dos šāds novada deputātu lēmums. Nākamajā mācību gadā no trim ēkām vēl tikšot izmantotas divas, jo vienā satilpt bez nopietnāka remonta neesot iespējams. Kas notiks ar vienu no namiem pēc tam – grūti pateikt.
Nereti gan ēkas tiek pārbūvētas un izmantotas citām vajadzībām. Dagdas novadā Upmalas skolā iekārtots bērnu atpūtas centrs, skolas muzejs un lūgšanu telpa. Bet otrā ēkas pusē vietu atradušas nevalstiskās organizācijas, skaidro pašvaldības izpilddirektors Ivars Pauliņš, piebilstot, ka Labiešu skola gan tiekot izmantota par 70%: tur darbojas novadpētniecības muzejs un nevalstiskās organizācijas. Par novada muzeju pārtapusi arī Smiltenes novada Birzuļu skola. Bet Gulbenes novada Siltāju skolā drīzumā durvis vērs sociālā māja – uz turieni tiks pārvietots Jaungulbenes pansionāts. Tā paša novada Rēveļu skolā darbojas jauniešu centrs un bibliotēka. Arī Ventspils novada Usmā, kur skola nesen izremontēta, siltināta un ir ļoti labā kārtībā, šobrīd izvietots sociālās aprūpes centrs. Ziru skola tiek izmantota līdzīgi: tur kristīgā biedrība izīrējot telpas tiem, kam radušās problēmas ģimenē un nav kur palikt. Ēkā darbojas arī svētdienas skola, informē Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietniece Gunita Ansone.
Taču daudzas skolu ēkas joprojām netiek izmantotas – it īpaši ar to apsaimniekošanu grūti sokas Latgales pierobežas novados. «Kārsavas novadā ir trīs slēgtas pamatskolas: Vītolu, Aizgāršas un Mežvidu, un to apsaimniekošana ir grūts jautājums,» teic novada izpilddirektors Pēteris Labanovskis. Vītolu skolu pašā novada nomalē pēc tās slēgšanas īrējis mednieku kolektīvs, taču maksājumus veikt izrādījies pārāk grūti, tāpēc atteikušies no telpu izmantošanas. Pēc tam viens no uzņēmējiem vēlējies to lietot savām vajadzībām, taču arī viņš atteicies. Mežvidu skolai bijis līdzīgs liktenis, un tā joprojām stāv tukša. Vienīgi Aizgāršas skola, kas ir pagasta centrā, tiekot izmantota kā veikals, bet vēl dažās telpās darbojas pirmsskolas izglītības iestāde, kurā gan bērnu esot vien 12. Pašvaldība apsverot iespēju tur atvērt arī sociālos dzīvokļus. Kamēr ēkām nav atrasti stabili apsaimniekotāji, tās tiekot apsargātas un uzturētas kārtībā. P. Labanovski gan uztraucot ne tikai slēgto, bet arī pārējo trīs vēl pastāvošo skolu liktenis. Tajās skolēnu skaits ir šobrīd uz kritiskās robežas, tāpēc tuvāko gadu laikā, ja turpinās samazināties dzimstība, iespējams, kādu no tām arī nāksies slēgt.
Arī Gulbenes novadā nule slēgtās Ozolkalnu skolas, kura ir tikai četrus kilometrus no novada centra, liktenis vēl nav izlemts. Bet visbēdīgāk šajā novadā veicies ar pirms pieciem gadiem slēgto Stradu pamatskolu – tai vēl līdz šim brīdim nav izdevies rast izmantojumu, noplāta rokas domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Švika.
Smiltenes novadā sāpju bērns ir Brantu skola, jo nav rasts labs risinājums, kā to izmantot. «Nav jau tā, ka neviens nav izrādījis interesi par to, taču negribas arī kuram katram atdot sakārtotu ēku,» atzīst Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis.