Agresīvos skolēnus varētu mācīt pensionētie skolotāji vai speciāli sagatavoti jaunieši, šodien šādu priekšlikumu izteica Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem.
Runājot par Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos", kas paredz agresīviem skolēniem liegt iespēju apmeklēt skolu, Papule stāstīja, ka pašlaik notiek diskusija par to, kā palīdzēt agresīviem skolēniem pēc mācīšanās mājās veiksmīgi atgriezties skolā.
Tāpat tiekot domāts par to, ka ir jāmeklē telpas gadījumos, ja agresīvā skolēna ģimene nevar nodrošināt piemērotus apstākļus mācībām.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško pauda bažas par to, ka pašlaik ir izdomāts tikai tas, kā pasargāt skolēnus un skolotājus no agresīvā skolēna, liedzot viņam nākt uz skolu, taču nav izdomāts, kas ar šo bērnu notiks tālāk, jo nav jau noslēpums, ka daudzi no šādiem bērniem dzīvo sociālā riska ģimenēs.
"Turklāt, šie noteikumu grozījumi neparedz finansējumu mājmācībai, bet skolai līdzekļus nāksies paredzēt no skolas kopējā budžetā. Piemēram, ja 7.klases skolēnam ir 12 mācību priekšmeti, tad neviens skolotājs nav tā sagatavots, lai viņš viens varētu mācīt visus mācību priekšmetus, tas nozīmē, ka ir vajadzīgi vismaz divi skolotāji mājmācībai. Kurš zinās, ko skolēns dara visu dienu - vai viņš sēž pie datora un varbūt apzināti izprovocējis agresiju, lai nebūtu jāiet skolā, vai viņš visu dienu klaiņo pa ielām. Šodien gan tika minēts, ka varbūt viņš varētu iet uz sociālo dienestu un mācītos. Pretējā gadījumā, kurš izkontrolēs, ka viņš vispār mācās, bet rezultāts tiks prasīts no skolotāja," uz riskiem norādīja Mikiško.
Tāpat LIZDA pauda bažas par pedagogu drošību, ja gadījumā viņam būs jāstrādā ar nelabvēlīgu ģimeni, kas var apdraudēt pedagoga veselību un dzīvību. Mikiško uzskata, ka agresīvo skolēnu problēmu nedrīkst pārlikt uz skolotāju pleciem, jo baidoties no šiem riskiem, skolotāji samierināsies ar šo skolēnu uzvedību klasē, lai izvairītos no pārmetumiem, ka viņi nav spējuši skolēniem iemācīt vienu vai otru mācību vielu.
LIZDA uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, ir jāpilnveido, jo ir ļoti daudz neskaidru jautājumu un sabiedrībā ir pretrunīgi viedokļi. Ir jāapzinās, kādi var būt riski, izolējot agresīvus skolēnus no skolas, var gadīties, ka šie bērni skolā neatgriežas vai atgriežas vēl agresīvāki.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka situācijās, kad pirmo reizi konstatēta skolēna rīcība, kas apdraud viņa paša vai citu skolēnu drošību, veselību vai dzīvību, izglītības iestādes vadītājs rakstiski brīdina vecākus par turpmāko rīcību, ja skolēna rīcības rezultātā radīsies atkārtots apdraudējums. Vienlaikus par šādu brīdinājumu tiks informēta arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists un bāriņtiesa.
Atkārtota apdraudējuma gadījumā, pamatojoties uz pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumiem, izglītības iestādes vadītājs būs tiesīgs ar rīkojumu noteikt pamatizglītības programmā paredzētā mācību satura apguvi ģimenē, bet ne ilgāk par vienu mēnesi mācību gadā. Par mācību satura apguvi šajā laika posmā būs atbildīgi vecāki, taču rīkojumā tiks noteikta kārtība, kādā skolēns saņems pedagogu konsultācijas un kā pedagogi novērtēs skolēna mācību sasniegumus laikā, kamēr mācību satura apguvi nodrošina ģimenē.
Ne vēlāk kā trīs dienu laikā par šādu rīkojumu rakstiski būs jāinformē vecāki, pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists, bāriņtiesa un sociālais dienests. Minēto iestāžu kompetencē būs jāvērtē situācija un jākoordinē pasākumi situācijas risināšanai, lai bērns pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties skolā.
Gadījumā, kad objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā no rīkojuma pieņemšanas nebūs iespējas nodrošināt situācijas risinājumu, lai skolēns varētu atgriezties skolā, izglītības iestādes vadītājam būs tiesības pagarināt rīkojumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Mācību satura apguve ģimenē vecāku atbildībā nevar būt ilgāka par trim mēnešiem mācību gada laikā.
Skolēna pienākums neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību ir noteikts Izglītības likuma 54.pantā. Ja gadījumā skolēns šo punktu neievēro, izglītības iestādei var rasties pamatotas grūtības nodrošināt skolēnu tiesības uz izglītību.
Patlaban grozījumi ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un tiek saskaņoti ar sadarbības un sociālajiem partneriem un pēc tam tiks virzīti apstiprināšanai valdībā.