Ik gadu pieaug agresīvu skolēnu skaits, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumus, kas aizliegtu šādiem bērniem atrasties mācību iestādē. Lai gan sabiedrības vairākums, kā liecina aptaujas, atbalsta šādu soli, izglītības sistēmā strādājošie gan apšauba šāda risinājuma efektivitāti, uzskatot, ka pašlaik tas viss rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sola neatteikties no ieceres nodrošināt algas no valsts budžeta pilnīgi visiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Agresīvos skolēnus varētu mācīt pensionētie skolotāji vai speciāli sagatavoti jaunieši, šodien šādu priekšlikumu izteica Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) solīto 23 miljonu latu pirmsskolas pedagogu algām pašvaldībām, lai risinātu problēmas ar bērnudārzu nodrošinājumu, no valsts budžeta nākamgad tomēr nebūs, aģentūrai LETA apstiprināja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Tiesībsarga birojā sāktas pārbaudes lietas par trīs pašvaldības dibinātu izglītības iestāžu rīcību, liekot vecākiem iegādāties mācību līdzekļus obligātās izglītības nodrošināšanai, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja konsultante komunikācijas un starptautisko attiecību jautājumos Laura Bagātā.
Skolu direktori neredz pamatu izglītības ministra ieteikumam ieviest terminētus līgumus. Viņi uzskata, ka viens no galvenajiem uzdevumiem skolu vadības darba uzlabošanā būtu amata vērtēšanas kritēriju izstrāde – veidojot šo sistēmu kā motivējošu un algas lielumu ietekmējošu.
No šā gada 1. septembra skolotājiem atalgojums (zemākā mēneša darba algas likme) tiks palielināts par 10% jeb 25 latiem, bet pedagogi, kuri ieguvuši 4. vai 5. kvalitātes pakāpi, saņems arī piemaksas.
Valdība vienojusies veidot informācijas sistēmu, kurā tiks iekļauti dati par bērniem, kuri jebkādā savas dzīves posmā nonākuši iestāžu redzeslokā saistībā ar dažādu veidu riska faktoriem, piemēram, antisociālu vai kriminālu aktivitāšu, vardarbības dēļ vai tāpēc, ka dzīvo bērnam nepieņemamos apstākļos.
Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl tikai strādā pie mazo skolu programmas, to liktenis ir atstāts pašvaldības deputātu rokās. Daudzas vietvaras izvēlas it kā racionālāko ceļu – slēgt šādas mācību iestādes. Tomēr, izrādās, ir arī citi risinājumi, kas ļauj mazajām skolām ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties.
Valdība šodien, 31.jūlijā, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, paredzot bezmaksas glāzi piena ne tikai 1.-4.klases skolēniem, bet arī 5.-9.klases skolēniem.
Lai gan vēl nav skaidrs, kā tiks izmantots starptautisko ekspertu veiktais augstskolu programmu izvērtējums, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau apņēmusies pārvērtēt šos slēdzienus, jo uzskata, ka ne tikai 55 programmas būtu uzskatāmas par nekvalitatīvām.
Akcijā Skolas soma šogad saņemti 1600 pirmklasnieku pieteikumi no trūcīgām ģimenēm visā Latvijā, kurām ir grūtības sagādāt bērniem visu skolai nepieciešamo, Neatkarīgajai pastāstīja labdarības portāla ziedot.lv komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi atteikties no portāla skolas.lv pašreizējā veidola pārāk lielo izmaksu un tehnisko problēmu dēļ. Izrādās – nauda iztērēta lieki, jo mērķi portāls nav sasniedzis.
Nepieciešams pārskatīt centralizēto eksāmenu kārtošanas sistēmu, pēc iepazīšanās ar 2011./2012.mācību gada valsts pārbaudes darbu rezultātiem secinājis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Līdz 2014. gada jūnijam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola radīt jaunu pamatizglītības standartu, proti, izstrādāt obligāti apgūstamo saturu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē. Pārējie mācību priekšmeti tiks mācīti integrēti.
Izglītības ministra Roberta Ķīļa un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas vakar parakstītais sadarbības memorands paredz, ka jau no šā gada 1. septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta par 10% jeb aptuveni par 25 latiem.
Ik gadu palielinās slēgto skolu skaits. Ne visām ēkām pēc tam izdodas atrast izmantojumu, un daļa tā arī paliek tukšas. It īpaši grūti klājas Latgales pusē.
Pēdējos gados strauji palielinās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri nolemj izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināt, norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā.
Tā varētu būt kādreiz populārā mīklu minēšanas spēle Uzmini nu, kas tas ir? Igaunijā 21 lats, Lietuvā – 14 latu, bet Latvijā nepilni divi lati gadā. Pareizi – tie ir izdevumi uz vienu skolēnu gadā mācību grāmatām. Vēl pagājušajā gadā Latvijā tie bija tikai 70 santīmu.