«Ģimenē mācām bērniem elementāras lietas, kas saistītas ar naudu, bet neuzskatu, ka man būtu arī jāprot izskaidrot, kas ir procenti bankā vai kā paņemt kredītu. Tādas padziļinātākas lietas vajadzētu iemācīt skolā, tāpēc es atbalstu finanšu mācības ieviešanu,» Neatkarīgajai atzīst piektās klases skolnieces Katrīnas mamma Olga.
Mācību gads jau sācies, bet ne visās Latvijas izglītības iestādēs izdevies atrast darbiniekus. Lai gan kopumā mācību iestādēm galu galā izdodas nokomplektēt štatu, tomēr daudzviet atzīst: ar katru gadu to izdarīt kļūst grūtāk, turklāt arvien vairāk jūtama pedagogu novecošanās.
Mācību gada pirmajā dienā, atklājot jaunās, paplašinātās telpas, Žila Verna Rīgas franču skolā viesojās Francijas vēstniece Latvijā Šantāla Puarē. Vēstniece, sveicot sanākušos, uzsvēra, ka šis gads skolai ir nozīmīgs ar to, ka mācību programmu ir akreditējusi gan Latvija, gan Francija.
Mācību līdzekļi un bezmaksas izglītība joprojām ir pedagogu viskarstāk apspriesto jautājumu lokā, jo nav saprotams, kas slēpjas aiz šiem vārdiem. Tas dodot vielu bezgalīgām interpretācijām, skolas jūtoties kā ķīlnieki un direktori nesaprot – ko darīt, jo pašvaldības nespēs iegādāties visus skolēniem nepieciešamos mācību līdzekļus.
Šajā mācību gadā Rīgas skolēni varēs sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, izmantojot e–kartes. Ar laiku tām būs arī citas funkcijas, taču tuvākajā laikā tās darbosies gan kā sabiedriskā transporta e–talons, gan audzēkņa apliecība.
Šogad Rīgā mācības nenotiks divās vidusskolās, bet divās nebūs 10. klases. Ar 10. klašu nokomplektēšanu problēmas radušās arī citās galvaspilsētas mācību iestādēs. Lai gan šobrīd pašvaldība tās vēl netaisās reorganizēt, skolu direktoriem jārēķinās ar to, ka vidusskolēnu skaits tuvākajos gados saruks vēl vairāk.
Aptuveni 15 Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu teritorijā, sākoties mācību gadam, remonti vēl turpināsies, aģentūrai LETA atzina Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).
Remontdarbi Rīgas 10.vidusskolā, Lenču ielā 1, šonedēļ vēl tikai noslēgsies, bet šonakt nezināmi vandaļi jau apķēpājuši tikko renovētās skolas fasādi, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).
Šogad skolas gaitas Liepājā sāks gandrīz 900 pirmklasnieku, kas ir par aptuveni 100 bērniem vairāk nekā pērn. Tik liels audzēkņu skaits pirmajās klasēs Liepājā nav bijis pēdējo piecu gadu laikā, informē Liepājas Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.
Ik gadu pieaug agresīvu skolēnu skaits, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumus, kas aizliegtu šādiem bērniem atrasties mācību iestādē. Lai gan sabiedrības vairākums, kā liecina aptaujas, atbalsta šādu soli, izglītības sistēmā strādājošie gan apšauba šāda risinājuma efektivitāti, uzskatot, ka pašlaik tas viss rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sola neatteikties no ieceres nodrošināt algas no valsts budžeta pilnīgi visiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Agresīvos skolēnus varētu mācīt pensionētie skolotāji vai speciāli sagatavoti jaunieši, šodien šādu priekšlikumu izteica Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) solīto 23 miljonu latu pirmsskolas pedagogu algām pašvaldībām, lai risinātu problēmas ar bērnudārzu nodrošinājumu, no valsts budžeta nākamgad tomēr nebūs, aģentūrai LETA apstiprināja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Tiesībsarga birojā sāktas pārbaudes lietas par trīs pašvaldības dibinātu izglītības iestāžu rīcību, liekot vecākiem iegādāties mācību līdzekļus obligātās izglītības nodrošināšanai, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja konsultante komunikācijas un starptautisko attiecību jautājumos Laura Bagātā.
Skolu direktori neredz pamatu izglītības ministra ieteikumam ieviest terminētus līgumus. Viņi uzskata, ka viens no galvenajiem uzdevumiem skolu vadības darba uzlabošanā būtu amata vērtēšanas kritēriju izstrāde – veidojot šo sistēmu kā motivējošu un algas lielumu ietekmējošu.
No šā gada 1. septembra skolotājiem atalgojums (zemākā mēneša darba algas likme) tiks palielināts par 10% jeb 25 latiem, bet pedagogi, kuri ieguvuši 4. vai 5. kvalitātes pakāpi, saņems arī piemaksas.
Valdība vienojusies veidot informācijas sistēmu, kurā tiks iekļauti dati par bērniem, kuri jebkādā savas dzīves posmā nonākuši iestāžu redzeslokā saistībā ar dažādu veidu riska faktoriem, piemēram, antisociālu vai kriminālu aktivitāšu, vardarbības dēļ vai tāpēc, ka dzīvo bērnam nepieņemamos apstākļos.
Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl tikai strādā pie mazo skolu programmas, to liktenis ir atstāts pašvaldības deputātu rokās. Daudzas vietvaras izvēlas it kā racionālāko ceļu – slēgt šādas mācību iestādes. Tomēr, izrādās, ir arī citi risinājumi, kas ļauj mazajām skolām ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties.