Mācību gads jau sācies, bet ne visās Latvijas izglītības iestādēs izdevies atrast darbiniekus. Lai gan kopumā mācību iestādēm galu galā izdodas nokomplektēt štatu, tomēr daudzviet atzīst: ar katru gadu to izdarīt kļūst grūtāk, turklāt arvien vairāk jūtama pedagogu novecošanās.
Visvairāk vakanču, izskatot darba piedāvājuma portālus – tajā skaitā Rīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes departamenta mājaslapā publicētās –, ir tieši galvaspilsētas mācību iestādēs. Rīgas skolās trūkst ap 30 pamata un vidējās izglītības pedagogu. Kā rāda departamenta mājaslapas vakanču sadaļa, kurā ir atrodami arī privātskolu un citu pašvaldību skolu sludinājumi: joprojām tiek meklēti matemātikas, latviešu valodas, svešvalodu, vēstures, bioloģijas un vēl citu priekšmetu skolotāji. Visai liels deficīts ir mūzikas skolotāji (patlaban tiek meklēti 19) un sākumskolotāji (9). «Ne visās izglītības iestādēs izdodas ātri atrast darbiniekus, tomēr ar laiku tie tiek sameklēti un nekur mācību process netiek traucēts,» skaidro Rīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes pārstāve Indra Vilde. Vislielākais brīvo darba vietu skaits ir pirmsskolas iestādēs: tajās trūkst ap 100 pedagogu, tāpat joprojām tiek aicināti pieteikties darbā ap 60 tehniskie darbinieki (pavāri, medicīnas māsas, aukles, apkopējas, sētnieki u.c.). I. Vilde nenoliedz, ka visgrūtāk Rīgā ir atrast pirmsskolas pedagogus, un jo īpaši problemātiski tas esot tad, kad tiek atvērts jauns bērnudārzs.
Citās Latvijas pašvaldībās gan nesūdzas ne par pirmsskolas, ne citu pedagogu trūkumu. Ņemot vērā, ka skolēnu skaits un slodzes joprojām sarūk, drīzāk jāraizējoties, kā saglabāt darbavietas un ienākumus esošajā līmenī. Viens no visizplatītākajiem risinājumiem – tā priekšmeta skolotājs, kuram savā skolā nevar nodrošināt slodzi, piestrādā vēl citās tuvākajās skolās. «Tad nu iznāk tā, ka skolas apmainās ar pedagogiem – piemēram, fiziķis brauc arī uz kaimiņu skolu, bet no tās – bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs,» skaidro Dobeles novada izglītības pārvaldes vadītājs Guntis Safranovičs. Arī Gulbenes novadā šādi rotējot daudzi skolotāji, taču ar katru gadu, pieaugot degvielas cenām, bet ne algu līmenim, arvien mazāk ir to, kas gatavi tērēt jau tā nelielos ienākumus, ripinoties pa novada ceļiem, norāda Gulbenes novada izglītības metodiķe Aīda Rozentāle. Diemžēl arvien vairāk iezīmējoties vēl kāda problēma: skolās maz ienāk jauno speciālistu. «Paskatoties skolotāju sarakstus, redzam, ka tur lielākā daļa ir piecdesmitajos gados dzimušie – daudziem tuvojas pensijas laiks,» teic A. Rozentāle, piebilstot, ka nav jau gluži tā, ka neviens jaunais skolā neienāk – šogad novadā sākot strādāt četri augstskolu absolventi. G. Safranovičs gan novērojis, ka pedagoģijas augstskolu absolventi, pat, aicināti atgriezties dzimtajā pusē, negrib strādāt lauku skolās, bet izvēlas palikt Rīgā.