Tiesībsargs sācis pārbaudes par trīs skolu rīcību, liekot vecākiem iegādāties mācību līdzekļus

Tiesībsarga birojā sāktas pārbaudes lietas par trīs pašvaldības dibinātu izglītības iestāžu rīcību, liekot vecākiem iegādāties mācību līdzekļus obligātās izglītības nodrošināšanai, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja konsultante komunikācijas un starptautisko attiecību jautājumos Laura Bagātā.

Vienā lietā ir uzrakstīts un iesniegts iesniegums skolai, lūdzot to izskatīt nekavējoties. Otrā lietā pa pastu tiks nosūtīti iesniegumi izglītības iestādēm. Pārbaudes lietu izskatīšanas ilgums būs atkarīgs no tā, kad skolas sniegs atbildes un kāds būs to saturs. Iespējams, tiks noslēgts izlīgums. Ja izlīguma nebūs, skolas atbilde būs jāapstrīd.

Bagātā informēja, ka pagājušajā nedēļā pie tiesībsarga vērsās 14 vecāki, iesūtot e-pastus vai zvanot, savukārt šonedēļ palīdzību lūguši septiņi vecāki. Divi no šiem vecākiem ir uzrakstījuši rakstiskus iesniegumus, uz kuru pamata ir sāktas pārbaudes lietas.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā tiesībsargs Juris Jansons nāca klajā ar paziņojumu par iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses, jo no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nav nākusi nedz vīzija, nedz plāns, kādus soļus un cik ilgā laikā tā veiks, lai nodrošinātu Satversmē noteikto iespēju iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka īstais risinājums bezmaksas izglītības nodrošināšanai būs vaučeru sistēma, ko atbilstoši valdības deklarācijai Latvijas skolās plāno ieviest no 2014.gada 1.septembra. Līdz tās ieviešanai viņš aicina vecākus lūgt skolām meklēt iespēju nodrošināt mācību procesu ar esošajām mācību grāmatām un mācību līdzekļiem.

Ministrs uzsvēra, ka arī pašlaik skolas var nodrošināt mācību procesu ar to rīcībā esošajiem mācību līdzekļiem un tās nedrīkst vecākiem pieprasīt iegādāties mācību līdzekļus. IZM veiktais apsekojums liecina, ka skolu bibliotēku fondos ir pietiekami daudz mācību literatūras, lai varētu īstenot mācību saturu.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.