Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka kritērijiem neatbilstošās skolas laika gaitā varētu tikt reorganizētas. Ministre reizē akcentēja pašvaldību kā skolu dibinātāju lomu.
Jaunsardzes un informācijas centra aicinājumam, nākamajā mācību gadā ieviest valsts aizsardzības mācību kā obligāti piedāvājamo izvēles priekšmetu, atsaukušās 48 skolas, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Mazo skolu problēmas nevar attiecināt uz visu Latviju, līdz ar to nevar teikt, ka visās skolās ir problēmas ar atalgojumu, šādu viedokli šorīt telekanālā LNT pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK biedrs Rūdolfs Kalvāns.
Skolu tīkls Latvijā turpina savilkties arvien ciešāk. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apstiprinājusi 25 izglītības iestāžu reorganizāciju un likvidāciju, taču šā gada sarakstam punkts vēl nav pielikts. Saskaņošanā ir vēl vairāku pašvaldību lēmumi – Raunas, Grobiņas, Gulbenes, Ropažu, Aizputes, Durbes novadu, Liepājas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas.
Rīgas skolas šogad piedzīvos to pašu, ko citas Latvijas skolas – optimizēšanu. Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstīja galvaspilsētas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas pasākumu plānu 2019. gadam. Tajā paredzēts slēgt vienu skolu, apvienot astoņas vispārizglītojošās skolas, kā arī apvienot pirmsskolas, vairākus interešu izglītības centrus un divas sporta skolas.
Viens no skolas darba vērtējumiem ir akreditācija, ko veic īpaša komisija. Ik mēnesi šādā veidā tiek «caurlūkotas» aptuveni 35 skolas. Vairākums no tām iegūst akreditāciju uz sešiem gadiem, mazāk – uz diviem gadiem, vēl retāk tā tiek atteikta. Šobrīd šie vērtējumi publiski nav pieejami, taču pēc jaunā akreditācijas modeļa ieviešanas no šā gada 1. septembra tiek solīts tos atklāt sabiedrībai.
Rīgas domes opozīcijas partija "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) prasa skaidrojumus par Rīgas domes Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas aizvadītās nedēļas ceturtdienā pieņemto lēmumu slēgt un apvienot vairākas galvaspilsētas izglītības iestādes.
Pašvaldībām līdz septembrim jāsagatavo un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāiesniedz savs redzējums par skolu tīkla attīstību, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Vardarbība izglītības iestādēs joprojām ir teju ikdiena, to apliecina arī skaitļi – ik nedēļu no savu vienaudžu pāridarījumiem cieš ap 20% bērnu. Lai gan skolās ir iekšējās kārtības noteikumi un arī atbildīgās institūcijas īsteno virkni pasākumu, lai mazinātu agresijas izpausmes, tomēr tās nemazinās. Viens no iemesliem – trūkst kopējas sistēmas un problēmas tiek risinātas «no projekta uz projektu».
No 282 miljoniem eiro, kas no Eiropas Savienības fondiem piešķirti Latvijai mācību iestāžu modernizēšanai, 143 miljonus eiro plānots ieguldīt vispārizglītojošās skolās. Pašlaik projektus īsteno 33 pašvaldību 75 objektos – par 91 miljonu eiro (plus vietvaru pašu līdzfinansējums). Tās lielākoties ir pilsētu vidusskolas un valsts ģimnāzijas, jo striktie noteikumi liedza pieteikties mazajām lauku skolām.
Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.
Skolu direktori atzīst, ka 65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā aptauja. Tikai 35% skolu direktoru atzinuši, ka šobrīd ar pedagogu trūkuma problēmu nesaskaras. Aptauja tika īstenota ar mērķi atspoguļot pedagogu trūkuma problēmu virknē skolu, kā vienu no situācijas iemesliem minot arī zemo pedagogu profesijas prestižu.
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad daļēji apturējis piecu izglītības iestāžu ēku ekspluatāciju, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja BVKB vadītāja Svetlana Mjakuškina.
Uzsākot jauno mācību gadu, remontdarbi pilnībā nebūs noslēgušies astoņās Rīgas skolās, šodien preses konferencē paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).
Ata Kronvalda fonda veidotajā "Zvaigžņu reitingā", kurā sarindotas skolas, kas spēj sagatavot starptautiskā līmenī konkurētspējīgus skolēnus, pirmo vietu šogad atkal ieņem Rīgas Valsts 1.ģimnāzija.
Ja izglītības iestāde nespēs nokomplektēt klasi atbilstoši minimālajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, mērķdotācijas pedagogu atalgojumam piešķiršanai tiks ņemti vērā arī skolēnu vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos.
Runājot par dažādu valstu izglītības pieredzēm, Skandināvijas valstis visbiežāk tiek minētas kā pozitīvais piemērs. Piemēram, Norvēģijā izglītība ir bezmaksas, bērni līdz sešu vecumam apmeklē valsts vai privātos bērnudārzus un no sešiem gadiem dodas uz skolu. Pamatskolu bērni beidz pēc desmit gadiem, raksta Ivonna Lindstate, Norvēģijas izglītības nozares pārstāve
Krievijas skolu izveidošana Latvijā ir tikai Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgeņija Lukjanova fantāzija, kam nav nekāda tiesiska pamata, vērtējot ideju Latvijā pie Krievijas vēstniecības un konsulātiem veidot skolas, uzsvēra izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Lielo skolu reitings, ko izstrādā Ata Kronvalda fonds, arī šogad ir bez būtiskām izmaiņām - līderos aizvien ir valsts ģimnāzijas, liecina fonda publicētais skolu reitings.