Skolas

Runājot par dažādu valstu izglītības pieredzēm, Skandināvijas valstis visbiežāk tiek minētas kā pozitīvais piemērs. Piemēram, Norvēģijā izglītība ir bezmaksas, bērni līdz sešu vecumam apmeklē valsts vai privātos bērnudārzus un no sešiem gadiem dodas uz skolu. Pamatskolu bērni beidz pēc desmit gadiem, raksta Ivonna Lindstate, Norvēģijas izglītības nozares pārstāve

Krievijas skolu izveidošana Latvijā ir tikai Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgeņija Lukjanova fantāzija, kam nav nekāda tiesiska pamata, vērtējot ideju Latvijā pie Krievijas vēstniecības un konsulātiem veidot skolas, uzsvēra izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Lielo skolu reitings, ko izstrādā Ata Kronvalda fonds, arī šogad ir bez būtiskām izmaiņām - līderos aizvien ir valsts ģimnāzijas, liecina fonda publicētais skolu reitings.

Lauku skolu skolēnu vidējie rezultāti šī gada centralizētajos eksāmenos ir ievērojami zemāki nekā pilsētu izglītības iestādēs, noskaidroja Valsts izglītības satura centrā.

Ieguldot 8,69 miljonus eiro, Rīgas dome plāno pārbūvēt Rīgā, Zvārdes ielā 1, esošo Rīgas Angļu ģimnāzijas ēka, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā publiskotā informācija.

Laikā, kad ar tiesas lēmumu atcelti Daugavpils domes noteiktie ierobežojumi protestam pret šodien plānoto krievu skolu reformu, Saeimas komisijā iet spalvas pa sakarsēto gaisu strīdos par izglītības satura un skolas gaitu uzsākšanas reformu. Daudz reformu vienlaikus, kas konceptuāli pat nebūtu slikti, ja vien Izglītības un zinātnes ministrija spētu visas frontes līnijas aizstāvēt. Rodoties robiem tajās, viss sajaucas vienā lielā putras katlā, kas arvien vairāk draud piedegt.

«Dome man ir uzteikusi darbu, un pēdējā darbadiena Vaiņodes internātpamatskolā ir 28. jūnijs,» stāsta skolas direktors Reinis Ulberts. Viņš ir bijis skolas vadībā kopš 2002. gada, pirms tam – mūzikas skolotājs. Izaudzināti un dzīvē palaisti simtiem bērnu. Nu Ulberta kungs jūtas lieks, un tā ir pazemojoša sajūta. Kā sentimentāli mēdz teikt – «mūžs ir atdots skolai». Bet tagad viņa mūžs vairs nevienam nav vajadzīgs. Jo svarīgāki ir sausi skaitļi, audzināšanas teorijas, kas ne ar ko nav pamatotas, un jaunmodīgi, vāji izprotami, «kompetencēs» balstīti izglītošanas virzieni.

Afganistānas valdība intensīvu kauju dēļ slēgusi simtiem skolu Farāhas provincē valsts rietumos, sestdien paziņojušas amatpersonas.

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, šorīt LTV "Rīta panorāmā" uzsvēra izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018.gadā.

Nākamajā, 2018./2019.mācību gadā, pašvaldības plāno reorganizēt 21 izglītības iestādi, 7 izglītības iestādes plānots slēgt, savukārt viena izglītības iestāde tiek dibināta no jauna – liecina Izglītības un zinātnes ministrijā pašvaldību iesniegtie lēmumi līdz 2018.gada 1.martam. Vairāku pašvaldību lēmumi vēl ir saskaņošanas procesā.

Valdībai līdz vasaras beigām ir jāpieņem noteikumi par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā. Noteikumiem gan būs jāstājas spēkā pēc diviem gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka noteikt, ka vidusskolas posmā skolā minimāli jābūt vismaz 150 bērniem. Iespējams, tas būs cits skaitlis, par kuru spēs vienoties gan ministrija, gan pašvaldības.

Latvijā ir 137 izglītības iestādes, kurās mācās līdz 70 skolēniem. Lielākoties tās ir sākumskolas un pamatskolas, to vidū ir arī trīs vidusskolas. Sarakstā ir četras skolas, kur bērni ir vien uz abu roku pirkstiem skaitāmi, un vēl astoņas, kurās to ir līdz 20. Domājot par nākamo mācību gadu, daļa pašvaldību ir pieņēmušas lēmumu slēgt šīs skolas, daļa – tomēr vēl saglabāt.

Savulaik, saskatījies savas mammas audzināmos (internātskolniekus), es nonācu pie atziņas, ka skolai jābūt tuvu mājām.

Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, prezentējot pētījumu "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā", sacīja pētījuma vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, šādi izglītības krievu valodā iecerētās reformas šorīt LTV "Rīta panorāmā" skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

11. oktobrī paredzēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tiks spriests par pašvaldību padotībā esošo internātskolu darbību no 2018. gada 1. janvāra. Tātad notiks spriešana par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska loloto un spītīgi „bīdīto” ideju internātskolu finansēšanu uzkraut tikai uz pašvaldību pleciem. Lai gan šajā risinājumā klaji neizskan lēmums internātskolas slēgt, faktiski tas tieši to arī nozīmē – reti kura pašvaldība spēj nodrošināt internātskolu pilnvērtīgu darbību no sava budžeta.

Krāslavas novadā prettiesiski grozīti darba līgumiem ar izglītības iestāžu darbiniekiem, pārkāpjot Izglītības likumā noteikto pašvaldības kompetenci izglītībā, informēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).

Vidzemes pašvaldību vadītāji atzīst, ka mazās vidusskolas neizbēgami nāksies reorganizēt, taču ne katra pašvaldība ir gatava to darīt jau nākamgad.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir runājusi par vismaz 14 dažādām reformām, par kurām nav skaidri plāni, un tas apgrūtina pašvaldības darbu, šodien Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē teica komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).