Būtiski ir skolēnus un sabiedrību kopumā izglītot par mobinga un bulijinga jeb ņirgāšanās sekām, kā arī kopumā būt noraidošiem pret to, lai šādi gadījumi samazinātos, sestdien sarunu festivāla "Lampa" diskusijā secināja eksperti.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Sakss Konstantinovs uzsvēra, ka saskarsmes ar ņirgāšanos skolā riska grupā biežāk ir pusaudži ar tendenci uz depresiju vai trauksmi, iespējams, konkrēts temperaments un ģenētiskā pārmantojamība. Paaugstinātā riska grupā var nokļūt arī seksuālās minoritātes.
Viņš atzina, ka daļai apcelto var attīstīties nopietni garīgās veselības traucējumi, taču tā var arī nenotikt un problēmas pāriet, kas notiek visbiežāk. Būtiski vecākiem savlaicīgi pamanīt atvases atšķirīgu rīcību vai uzvedību salīdzinājumā ar ierasto. Tā parasti ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā, lai pārliecinātos, ka problēma "neiziet ārpus rāmjiem" un savlaicīgi palīdzētu atvasei.
Televīzijas personība Lelde Ceriņa, daloties ar personīgo pieredzi, papildināja, ka bulijingu jeb ņirgāšanos var piedzīvot arī jaunietis, kurš atšķiras kaut kādā veidā - vizuāli, sociāli vai raksturā - no vairuma vienaudžu klasē. Palīdzēt šādā situācijā varot atbalsta punkta atrašana.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists atzina, ka daļai apcelto var attīstīties nopietni garīgās veselības traucējumi, taču tā var arī nenotikt un problēmas pāriet, kas notiekot visbiežāk. Būtiski vecākiem savlaicīgi pamanīt atvases atšķirīgu rīcību vai uzvedību salīdzinājumā ar ierasto, lai pārliecinātos, ka problēma "neiziet ārpus rāmjiem", un savlaicīgi palīdzētu atvasei.
Viņš piebilda, ka bērns var pilnībā atkopties no apcelšanas skolā un nav tā, ka tā ietekmē visu cietušo dzīvi visu atlikušo mūžu. "Reizēm ir nepieciešams atbalsts, bet traumatiskos notikumus, ar kuriem pilna dzīve, ir iespējams pārdzīvot," viņš sprieda, papildinot, ka nereti tādējādi cilvēki iegūst pieredzi, kas noder dzīvē.
Viņš piebilda, ka gan cietējam, gan pāri nodarītājam ir lieli garīgās veselības riski. Tāpat pazemošana ir visas sabiedrības problēmjautājums, nevis tikai konkrētās skolas vai cilvēku. Būtiski mainīt kultūrvidi skolā un domāt, kā atrisināt situāciju plašākā sabiedrībā, lai šādu gadījumu būtu mazāk.
Konstantinovs arī uzsvēra, ka bērniem ir nepieciešama gan brīvība, gan robežas, kas dod drošību un izpratni, kādā ietvarā attīstīties. Klasēs, kur būs zināma brīvība un arī robežas, mobinga sekas būs mazāk smagas, viņš norādīja.
Sociālās kustības "#Neklusē" līdzautore Marika Andžāne uzsvēra, ka emocionāla vai fiziska vardarbība skolēnu vidū ir pastāvējusi vienmēr, taču par tā sekām līdz šim pie mums runāts maz. Tāpēc sociālās kustības gaitā plānots sabiedrību izglītot par to. Radīta arī mobilā aplikācija darbam ar vecākiem un skolēniem, lai apzinātība pieaug. Profilakse ir pamatā, lai mobings neatkārtotos.
Viņa arī teica, ka ir skolas, kas ignorē ņirgāšanos tajās, bet ir tādas, kas par to runā un ir gatavas iesaistīties aktivitātēs mobinga samazināšanas nolūkā. Paies gadi, kamēr visas skolas būs gatavas par problēmu runāt.
Pēc ekspertes teiktā, vairāk ir jārunā par mobinga vai bulijinga radītajām negatīvajām sekām, tostarp cilvēka dzīves sabojāšanu kopumā vai noteiktā periodā, lai pieaug apzinātība, kā ar savu rīcību ikviens var sabojāt citam dzīvi un nodarīt pāri.
Konstantinovs piekrita, ka sabiedrības nosodījums ir efektīvs instruments iepriekš minēto problēmu mazināšanai. Cilvēkam, kas cieš no apcelšanas, nereti palīdz arī vides maiņa, kas var mainīt uzvedību, emocijas, sajūtas. Taču varot notikt arī otrādi -, ja bērnam ir pašapziņas problēmas, mainot vidi, tās var vēl vairāk saasināties.
Eksperts arī piekrita, ka klase skolā ir miniatūrs sabiedrības modelis - vairums apcelšanā neiesaistās, vien no malas tajā noraugās, ieturot nogaidošu pozīciju ar mērķi neradīt sev problēmas, nenokļūt apceļamo pusē. Bieži vien neiesaistīšanās iemesls ir arī neticība, ka kaut kas mainīsies. Tāpēc par problēmu jārunā, rezumēja Konstantinovs.