Nākamajā gadā Latvijas izglītības iestādēs mācīsies vairāk nekā 214 000 bērnu. Šogad ir iezīmējies neliels kāpums pirmsskolas grupā, taču kopumā 12 gadu laikā skolēnu kritums sasniedzis gandrīz ceturtdaļu. Arī izglītības iestāžu skaits lēnām sarūk, taču ne tik ātri kā izglītojamo, uzsver Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas vēl šobrīd gatavo optimālo skolu tīklu, ar ko sabiedrība pilnībā tiks iepazīstināta oktobrī.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa 4,76 miljoni eiro gadā nav jāfinansē no valsts budžeta mērķdotācijas, jo tās lielākoties ir klasificējamas kā mazās skolas ar ļoti nelielu skolēnu skaitu un mazu klašu piepildījumu. Savukārt privāto skolu vadītāji ir pārliecināti, ka šīm skolām ir vieta Latvijas izglītības sistēmā un tiesības uz mērķdotāciju.
Raidījuma "Bez Tabu" žurnālisti ir saņēmuši informāciju, ka Rīgas 60. vidusskolas direktore ar dažādām metodēm cenšas saglabāt pēc iespējas lielāku skolēnu skaitu, piemēram, aicina 12. klašu skolēnus pirkt ārsta zīmes, lai saņemtu atbrīvojumu no centralizētajiem eksāmeniem un tādējādi visi skolēni varētu sekmīgi pabeigt vidusskolu, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Līdz 2030.gadam skolas vecuma bērnu skaits varētu mainīties nebūtiski, liecina skolu tīkla pētījuma pirmā starpziņojuma datu analīze, ko Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā veic ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.
Šorīt intervijā raidījumā "900 sekundes" Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis apgalvoja, ka Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane strādā ļoti labi un viņam būtu žēl, ja valsts noslēpuma pielaides nesaņemšanas gadījumā viņai būtu jāpamet amats.
Nesakārtojot skolu tīklu, arvien vairāk nodokļu maksātāju naudas aizvien tukšāku skolu ēku uzturēšanai būs jāatņem veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām, uzskata pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Viena daļa mazo skolu izdzīvojušas, kļūstot par kādas citas vidusskolas vai pamatskolas struktūrvienību. Diemžēl ne visas tas spējis ilgākā laika periodā izglābt no slēgšanas, un arī tās, kas palikušas, vēl vairāk samazinoties skolēnu skaitam, varētu neizbēgt no likvidācijas, pieļauj to dibinātāji – pašvaldības.
Pagājis jau gads, kopš Saeima uzdeva valdībai izstrādāt vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimālo pārklājumu un to pieejamību. Līdz šim gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vien spējusi palielīties ar svešām spalvām, proti, Bauskas novada pētījumu par tās teritorijā esošo skolu pārklājumu un tā optimizācijas iespējām, kas gan arī ar oriģinalitāti neizceļas.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē ceturtdien, 15.decembrī, deputāti pieņēma Īpašuma departamenta sagatavotos Investīciju programmas priekšlikumus nākamā gada izglītības, kultūras un sporta objektos, vēsta pašvaldības portāls Riga.lv.
Rīgā nākamgad izglītības iestāžu atjaunošanai, to teritoriju labiekārtošanai vai tajās esošo atsevišķu telpu atjaunošanai plānots tērēt 26 miljonu eiro.
Latvijas Universitātē (LU) 6.decembrī norisināsies konference "Latvija OECD starptautiskos pētījumos "PISA 2015" un "TALIS 2013" - jaunākie rezultāti", kurā plānots prezentēt jaunākos OECD starptautisko skolēnu novērtēšanas programmu rezultātus.
Ņemot vērā demogrāfisko situāciju un no valsts izbraukušo iedzīvotāju skaitu, skolu tīkla optimizācija nezaudē aktualitāti. Desmit gadu laikā slēgta 191 vispārizglītojošā dienas skola un sešas vakara, neklātienes un tālmācības skolas.
Pašvaldības viskūtrāk novērš pārkāpumus izglītības iestāžu ēku drošībā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītājs Pēteris Druķis.
Patvēruma meklētāju nepilngadīgie bērni Latvijas skolās ilgi neaizkavējas. No 13 audzēkņiem, kas pērn sāka iet Natālijas Draudziņas vidusskolā, palikuši tikai divi. Citās skolās situācija ir labāka.
Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) 40% pārbaudīto izglītības iestāžu tiek konstatēti pārkāpumi ēkas drošībā, šorīt intervijā Latvijas Radio teica BVKB vadītājs Pēteris Druķis.
Pašvaldības joprojām ir satrauktas par iespējamo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu atteikties finansēt 15 internātskolas no valsts budžeta. Kopumā pašvaldībām tam būtu vajadzīgi 4,8 miljoni eiro, bet vairākumam vietvaru «liekas» naudas nav, un tas varētu nozīmēt šo skolu slēgšanu. Kā rīkoties šajā situācijā, rītdien, 21. jūnijā, tiks diskutēts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē.