Valdībai līdz vasaras beigām ir jāpieņem noteikumi par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā. Noteikumiem gan būs jāstājas spēkā pēc diviem gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka noteikt, ka vidusskolas posmā skolā minimāli jābūt vismaz 150 bērniem. Iespējams, tas būs cits skaitlis, par kuru spēs vienoties gan ministrija, gan pašvaldības.
Latvijā ir 137 izglītības iestādes, kurās mācās līdz 70 skolēniem. Lielākoties tās ir sākumskolas un pamatskolas, to vidū ir arī trīs vidusskolas. Sarakstā ir četras skolas, kur bērni ir vien uz abu roku pirkstiem skaitāmi, un vēl astoņas, kurās to ir līdz 20. Domājot par nākamo mācību gadu, daļa pašvaldību ir pieņēmušas lēmumu slēgt šīs skolas, daļa – tomēr vēl saglabāt.
Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, prezentējot pētījumu "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā", sacīja pētījuma vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, šādi izglītības krievu valodā iecerētās reformas šorīt LTV "Rīta panorāmā" skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
11. oktobrī paredzēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tiks spriests par pašvaldību padotībā esošo internātskolu darbību no 2018. gada 1. janvāra. Tātad notiks spriešana par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska loloto un spītīgi „bīdīto” ideju internātskolu finansēšanu uzkraut tikai uz pašvaldību pleciem. Lai gan šajā risinājumā klaji neizskan lēmums internātskolas slēgt, faktiski tas tieši to arī nozīmē – reti kura pašvaldība spēj nodrošināt internātskolu pilnvērtīgu darbību no sava budžeta.
Krāslavas novadā prettiesiski grozīti darba līgumiem ar izglītības iestāžu darbiniekiem, pārkāpjot Izglītības likumā noteikto pašvaldības kompetenci izglītībā, informēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir runājusi par vismaz 14 dažādām reformām, par kurām nav skaidri plāni, un tas apgrūtina pašvaldības darbu, šodien Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē teica komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).
Nākamajā gadā Latvijas izglītības iestādēs mācīsies vairāk nekā 214 000 bērnu. Šogad ir iezīmējies neliels kāpums pirmsskolas grupā, taču kopumā 12 gadu laikā skolēnu kritums sasniedzis gandrīz ceturtdaļu. Arī izglītības iestāžu skaits lēnām sarūk, taču ne tik ātri kā izglītojamo, uzsver Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas vēl šobrīd gatavo optimālo skolu tīklu, ar ko sabiedrība pilnībā tiks iepazīstināta oktobrī.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa 4,76 miljoni eiro gadā nav jāfinansē no valsts budžeta mērķdotācijas, jo tās lielākoties ir klasificējamas kā mazās skolas ar ļoti nelielu skolēnu skaitu un mazu klašu piepildījumu. Savukārt privāto skolu vadītāji ir pārliecināti, ka šīm skolām ir vieta Latvijas izglītības sistēmā un tiesības uz mērķdotāciju.
Raidījuma "Bez Tabu" žurnālisti ir saņēmuši informāciju, ka Rīgas 60. vidusskolas direktore ar dažādām metodēm cenšas saglabāt pēc iespējas lielāku skolēnu skaitu, piemēram, aicina 12. klašu skolēnus pirkt ārsta zīmes, lai saņemtu atbrīvojumu no centralizētajiem eksāmeniem un tādējādi visi skolēni varētu sekmīgi pabeigt vidusskolu, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Līdz 2030.gadam skolas vecuma bērnu skaits varētu mainīties nebūtiski, liecina skolu tīkla pētījuma pirmā starpziņojuma datu analīze, ko Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā veic ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.
Šorīt intervijā raidījumā "900 sekundes" Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis apgalvoja, ka Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane strādā ļoti labi un viņam būtu žēl, ja valsts noslēpuma pielaides nesaņemšanas gadījumā viņai būtu jāpamet amats.
Nesakārtojot skolu tīklu, arvien vairāk nodokļu maksātāju naudas aizvien tukšāku skolu ēku uzturēšanai būs jāatņem veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām, uzskata pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Viena daļa mazo skolu izdzīvojušas, kļūstot par kādas citas vidusskolas vai pamatskolas struktūrvienību. Diemžēl ne visas tas spējis ilgākā laika periodā izglābt no slēgšanas, un arī tās, kas palikušas, vēl vairāk samazinoties skolēnu skaitam, varētu neizbēgt no likvidācijas, pieļauj to dibinātāji – pašvaldības.
Pagājis jau gads, kopš Saeima uzdeva valdībai izstrādāt vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimālo pārklājumu un to pieejamību. Līdz šim gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vien spējusi palielīties ar svešām spalvām, proti, Bauskas novada pētījumu par tās teritorijā esošo skolu pārklājumu un tā optimizācijas iespējām, kas gan arī ar oriģinalitāti neizceļas.