Skolēnu skaita kritums 12 gados – gandrīz 25%

Nākamajā gadā Latvijas izglītības iestādēs mācīsies vairāk nekā 214 000 bērnu. Šogad ir iezīmējies neliels kāpums pirmsskolas grupā, taču kopumā 12 gadu laikā skolēnu kritums sasniedzis gandrīz ceturtdaļu. Arī izglītības iestāžu skaits lēnām sarūk, taču ne tik ātri kā izglītojamo, uzsver Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas vēl šobrīd gatavo optimālo skolu tīklu, ar ko sabiedrība pilnībā tiks iepazīstināta oktobrī.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nākamo mācību gadu nodēvē par stabilitātes gadu. To varot attiecināt uz pārmaiņām, ko gan vēl nesajutīs vecāki un skolēni, bet skolu vadība un pedagogi gan, jo īpaši tas attiecas uz tām 100 pilotskolām, kas sāks aprobēt jauno mācību saturu, kas ir galvenā nozares prioritāte. 2018. gada septembrī visās pirmajās klasēs un pirmsskolā ienāks jaunais saturs. Attiecībā uz finansējumu - tā plūsma šogad uz izglītības iestādēm būs skaidrāka. Arī jaunā pedagogu kvalitātes novērtēšanas sistēma būs patīkamas pārmaiņas, jo būs mazāk birokrātijas, bet lielāks akcents likts uz to, ko skolotājs dara klasē. Vairāk naudas saņems arī interešu izglītība. Cerības esot arī uz to, ka augstākajā izglītībā jau otro gadu pēc kārtas būs 10% algu pieaugums akadēmiskajam personālam. Par līdzekļu kāpumu zinātnei gan vēl būs jāpacīnās, lielākās izmaiņas ieskicēja ministrs.

Ekrānšāviņš no avīzes

Šajā mācību gadā izglītojamo skaits, pēc provizoriskiem datiem, ir nedaudz pieaudzis, bet tas arī ir noticis, pateicoties kāpumam pirmsskolas grupā. Nākamajos divos gados šāda pieauguma nebūs, statistikas datus komentēja IZM Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule. Priecīgā ziņa esot tā, ka pieaug interese par profesionālo izglītību, un jau tagad pieaudzis to devītās klases beidzēju skaits, kas izvēlas apgūt arodu. Lai gan nav sasniegts mērķis, kas paredz, ka puse no pamatskolas absolventiem izvēlas mācības profesionāli tehniskajā skolā, tomēr šie procenti kāpj.

Informējot par notikumiem vispārējā izglītībā, E. Papule norādīja, ka turpinās iekļaujošās, tajā skaitā speciālās izglītības sistēmas pilnveide. Top divi pētījumi: profesionālās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde un bērniem ar speciālām vajadzībām sniedzamo atbalsta pakalpojumu izmaksu modelis (iekļaujošās izglītības kontekstā). Nobeiguma taisnei tuvojas arī optimālā skolu tīkla kartējums, ko prezentēs šā gada oktobrī. E. Papule arī atgādināja, ka 12. klašu beidzēji centralizētos eksāmenus kārtos valsts valodā, bet devītie to sāks darīt no 2019./2020. mācību gada.

Savukārt 55 Latvijas augstskolās (universitātes, augstskolas, koledžas) un divās augstskolu filiālēs kopējais studējošo skaits būs apmēram 80 000, kuriem ir pieejamas 27 250 budžeta vietas IZM un citu ministriju pakļautības izglītības iestādēs, informēja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa.

STABILITĀTE. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nākamo gadu dēvē par stabilitātes gadu, kas iezīmēs ceļu uz pārmaiņām - jaunā mācību satura ienākšanu Latvijas izglītības iestādēs. Arī Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks (trešais no kreisās) un IZM pārstāve Evija Papule akcentēja jaunā satura nozīmi / F64

Budžeta vietu lauvas tiesa ir jau ierasti lielākajām universitātēm: Rīgas Tehniskajai universitātei (6069), Latvijas Universitātei (4907), Rīgas Stradiņa universitātei (2654) un Latvijas Lauksaimniecības universitātei (2615). A. Kiopa akcentēja, ka valsts finansēto studiju vietu sadalē vislielākais kumoss atvēlēts inženierzinātnēm, ražošanai un būvniecībai (5650), dabaszinātnēm, matemātikai un IT (3887) un sociālajām zinībām, komerczinībām un tiesībām (2468). Trīs kritēriji, kas ir par pamatu sadalījumam, ir atbilstība tautsaimniecības attīstības vajadzībām, augstskolu stratēģiskās specializācijas princips un doktorantūras studiju sasaiste ar zinātni. A. Kiopa arī uzsvēra, ka šogad izstrādāta «konceptuāli jauna skolotāju izglītība». Līdz 31. oktobrim augstskolu un profesionālo organizāciju darba grupa sagatavos priekšlikumus sistēmas izveidei. Augstskolām arī paredzēts finansējums par absolventiem, kas strādā skolā - 78 000 eiro (2018. gadā).