Turlajs: Nesakārtots skolu tīkls atņems līdzekļus veselības aprūpe un ceļiem
Nesakārtojot skolu tīklu, arvien vairāk nodokļu maksātāju naudas aizvien tukšāku skolu ēku uzturēšanai būs jāatņem veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām, uzskata pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Vērtējot sekas, kas varētu iestāties, nesakārtojot skolu tīklu, Turlajs sacīja, ka aizvien tukšāko skolu ēku uzturēšana uz katru skolēnu prasīs aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas, kas būs jāatņem, piemēram, veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām.
Tāpat zemo algu dēļ no skolām aizies talantīgākie skolotāji, bet jaunus to vietā atrast būs aizvien grūtāk, turklāt skolām trūks līdzekļu, lai iegādātos mūsdienīgu aprīkojumu laika garam atbilstoša mācību procesa nodrošinājumam.
Turlajs skaidroja, ka izglītības līmeņa atpalicība lauku (arī lielpilsētu "mikrorajonu") skolās pieaugs vēl vairāk - tagad pēc OECD 2015.gada pētījuma tā vidēji pārsniedz vienu mācību gadu, salīdzinot ar pilsētas skolām.
Kaspars Krafts, F64 Photo Agency
Ierobežotais interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums mazajās lauku skolās savu talantu izkopšanā turpinās nostādīt to skolēnus nevienlīdzīgā situācijā ar lielo skolu audzēkņiem un mazinās to turpmāko konkurētspēju, atzina ekonomģeogrāfs.
Vērtējot iespējamos riskus, Turlajs tāpat norādīja, ka mazajās lauku, kā arī lielpilsētu "mikrorajonu" skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, jo skolēnu vecāki, kas to varēs atļauties, visticamāk, izvēlēsies vest savas atvases uz pilsētas skolām, bet tas, kā liecina OECD ilggadīgie pētījumi, vēl vairāk pazeminās izglītības vidējo līmeni lauku skolās.
Vienlaikus investīciju trūkums izglītības sistēmā novedīs pie skolēnu izglītības līmeņa krituma un vājinās to tālāko konkurētspēju augstskolās un darba tirgū,. Līdz ar to pieaugs arī kvalificēta darbaspēka deficīts valstī, radot draudus tālākai attīstībai un apstākļus investīciju un konkurētspējīgākā darbaspēka aizplūšanai no Latvijas.
Turlajs pauda, ka apstākļos, kad demogrāfiskās situācijas dēļ sociālais slogs uz strādājošajiem strauji pieaug (atbilstoši prognozēm 1,5 reizes līdz 2030.gadam), augstāk uzskaitīto problēmu kopums izraisīs strauju nabadzības pieaugumu, kas sekmēs tālāko valsts atpalicību.