Skolotājs vidēji apmāca teju 10 skolēnus; nomaļajās skolās audzēkņu skaits sarūk
Līdz 2030.gadam skolas vecuma bērnu skaits varētu mainīties nebūtiski, liecina skolu tīkla pētījuma pirmā starpziņojuma datu analīze, ko Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā veic ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.
Pētījumā norādīts, ka, salīdzinot datus par skolēnu skaitu katrā klasē un bērnu skaitu, kas ir attiecīgajā vecumā, var secināt, ka IZM un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati pietiekami precīzi sakrīt. IZM dati par skolēnu skaitu no 1. līdz 9.klasei rāda, ka 2015./2016.mācību gadā skolās mācās 174 390 skolēni, savukārt CSP dati par iedzīvotāju skaitu 2016.gada sākumā rāda, ka vecumā no septiņiem līdz 15 gadiem (attiecīgi no 1. līdz 9.klasei) Latvijā dzīvo 175 406 bērni.
"Tātad skolās "pietrūkst" tikai 1016 bērnu jeb 0,6% visu skolēnu, kas arī būtu varējuši izbraukt 2015.gada nogalē - septembrī uzsākot mācības, bet līdz gada beigām tomēr izbraucot no Latvijas, kā arī skolas neapmeklējošie bērni," skaidrots pētījumā.
Iedzīvotāju reģistra statistika 2016.gada sākumā parāda 186 598 attiecīgā vecuma bērnus, kas ir par 12 200 jeb 7% vairāk, nekā attiecīgā mācību gadā mācās Latvijas skolu pamatskolu klasēs. Līdz ar to skolēnu skaita prognozes ir mērķtiecīgi balstīt uz attiecīgā vecuma bērnu skaitu pēc CSP datiem, uzsvērts pētījumā.
Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency
Skolas vecuma bērnu skaita prognoze 2020.gadam paredz, ka bērnu kopējais skaits Latvijā mazliet pieaugs no pašreizējiem 222 000 līdz 226 000 jeb par nepilniem 2%. Pēc 2024.gada noritēs pakāpeniska skolas vecuma bērnu skaita samazināšanās, sasniedzot 212 000 bērnu 2030.gadā, prognozēts pētījumā, piebilstot, ka attīstības centru gadījumā hronoloģiski šī tendence varētu būt līdzīga.
Lai arī kopējais skolēnu skaits līdz 2030.gadam mainīsies pavisam nebūtiski, tomēr visai aktīvi būs iekšējās migrācijas procesi, kuros ģimenes ar skolas vecuma bērniem, lai varētu tos nodrošināt ar laikmetīgu izglītību, pārcelsies dzīvot tuvāk Rīgai un citiem attīstības centriem, teikts pētījumā.
Pētnieki uzsver, ka tajā pašā laikā straujāks skolas vecuma bērnu samazinājums gaidāms perifērijas pagastos un pilsētās. Likumsakarīgi skolēnu skaits nomaļajās skolās turpinās strauji samazināties.
Latvijā viens skolotājs apmāca vidēji 9,8 skolēnus, liecina skolu tīkla pētījuma pirmā starpziņojuma datu analīze. Pētījumā uzsvērts, ka skolēnu skaits uz vienu skolotāju jeb skolēna un skolotāja attiecība tiek uzskatīta par nozīmīgu izglītības sistēmas efektivitātes indikatoru, atzīts pētījumā.
Rēķinot attiecību, ietverti sākumizglītības skolotāji, pamata izglītības skolotāji, vidējās izglītības skolotāji un speciālās izglītības skolotāji, taču nav ietverti administrācijas darbinieki, ja viņi nepasniedz mācību priekšmetus, kā arī nav dublēti skolotāji, kuri strādā vairākās skolās (viņi pieskaitīti skolai, kas norādīta kā pamatdarbavieta), tātad dažās skolās patiesais skolotāju skaits ir augstāks, tādējādi attiecība ir zemāka.
Pašlaik Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763) vai tādās valstīs ar līdzīgu platību vai iedzīvotāju skaitu kā Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5).
Pētījumā uzsvērts, ka, ja skolotāju skaitā tiktu ietverti visi pedagogi (ieskaitot pedagogus, kam tā nav pamatdarbavieta), kas strādā konkrētajā skolā, skolēnu un skolotāju skaita attiecība būtu vēl ievērojami zemāka - ap sešiem skolēniem vienam skolotājam.
Rēķinot vidējo rādītāju skolu griezumā, skolēnu un skolotāju attiecība ir 8,2, kas pētnieku ieskatā liecina par to, ka ir vairāk skolu ar mazu skolēnu skaitu, kur attiecība ir zemāka nekā vidēji valstī. To pierādot skolēnu un skolu sadalījums pēc noteiktas attiecības grupas, kur vairāk nekā pusē skolu attiecība ir mazāka par deviņiem skolēniem uz skolotāju, taču tajās mācās tikai 26% skolēnu. Attiecīgi 25% skolu ar augstāku attiecību par 11 mācās 54% skolēnu.
Pētnieki pamanījuši, ka skolotāju skaita pieaugums, attiecīgi palielinoties arī skolēnu skaitam, neveido proporcionālu attiecību. Pētījumā skaidrots, ka Latvijā attiecību vairāk ietekmē kopējais skolēnu skaits skolā - jo tas lielāks, jo attiecība ir augstāka.
Skolotāju skaits ne vienmēr ir proporcionāls skolēnu un skolotāju attiecībai, īpaši esot zemākam skolēnu skaitam, jo minimālā mācību priekšmetu daudzveidība ir nemainīga. Deviņi skolotāji var mācīt gan 20 skolēniem (slēgt paredzētajā Stirnienes pamatskolā), gan 111 skolēniem (Jūrmalas sākumskolā "Ābelīte"), secināts pētījumā.
Pēc skolēnu skaita mazākās skolās parasti ir mazāks skolotāju skaits, arī zemāka attiecība, taču ir arī skolas ar relatīvi lielu skolotāju skaitu un ļoti zemu attiecību. Piemēram, 32 skolotāji māca 147 skolēnus Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolā (attiecība 4,59), kur ir daudz skolotāju ar zemu slodzi, bet Nīgrandes pagasta Kalnu vidusskolā 36 skolotāji māca 189 skolēnus (5,25), kur kā pilnvērtīga skola turpina darboties tās filiāle - bijusī Nīgrandes pamatskola.