Šadurskis skaidro, kāpēc krievvalodīgajās skolās nepieciešamas pārmaiņas
Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, šādi izglītības krievu valodā iecerētās reformas šorīt LTV "Rīta panorāmā" skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Protestētājus pret plānotajām reformām Šadurskis nodēvēja par politiskajiem spēkiem, kuriem ir interese turēt maksimāli daudz jauniešus ar vājām latviešu valodas zināšanām, kas dzīvo Krievijas propagandas telpā.
Pēc politiķa domām, nekādu neskaidrību par gaidāmajām reformām vairs neesot. Pilnīgi visiem pedagogiem jau pašlaik ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī, bet, ja tā nav, tad atbildīga esot attiecīgā pašvaldība. Pedagogiem esot bijušas visas iespējas vairāk nekā 15 gadu garumā apgūt valsts valodu. Arī mācību programmas jau esot gatavas - tās tikai jāpaņem no latviešu plūsmas.
Uz jautājumu, vai reformu rezultātā nekritīsies krievvalodīgo bērnu izglītības kvalitāte, Šadurskis pēc būtības neatbildēja, bet tā vietā retoriski paziņoja, vai tiešām šādu izteikumu autori uzskatot, ka krievi ir dumjāki par citām tautām un nevar iemācīties kādu valodu.
Kā ziņots, šodien pie Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas notiks protesta akcija, kurā tā dēvētie krievu skolu aizstāvji iestāsies pret ieceri pāriet uz izglītību latviešu valodā, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.
Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency
Virkne prokrievisko organizāciju ar atklātu vēstuli vērsušās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot neapmierinātību ar viņa atbalstu idejai par pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās.
"Īpašu neizpratni mums izraisa pēkšņais lēmums pielikt punktu šim trauslajam mieram, pakļauties Nacionālās apvienības radikāļu šantāžai un atbalstīt vienu no haotiskām reformām, ko regulāri izvirza izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Viņš sacenšas populismā ar Nacionālo apvienību, mēģinot dabūt cauri lēmumu par visas apmācības mazākumtautību skolās pārvešanu vienīgi latviešu valodā. Diemžēl šī destruktīvā ideja Jūsu [Kučinska] piekrišanas dēļ kļuva par valdības dienaskārtības sastāvdaļu," vēstulē raksta idejas oponenti.
Viņuprāt, pārejas tikai uz latviešu valodu gadījumā mazākumtautību skolām tiks nodarīts nelabojams kaitējums - skolēniem būs vēl sarežģītāk apgūt mācību vielu un sekmes vēl vairāk pasliktināsies salīdzinājumā ar latviešu skolām, kur apmācība joprojām tiek organizēta vienīgi dzimtajā valodā.
Krievu skolu aizstāvji vēstulē savu argumentāciju izvēlējušies pamatot, atgādinot par nesen Ukrainā īstenotu līdzīgu reformu par mācību valodu izglītības iestādēs. "Tikai viena Eiropas valsts pašlaik iznīcina mazākumtautību izglītību. Tā ir vardarbības un ekonomiskās krīzes pārņemtā Ukraina. Latvijā šādas krīzes un pretstatījuma sabiedrībā nav," rakstīts vēstulē Kučinskim.
Premjeram tiek prasīts uzdot valdībai papildināt normatīvos aktus ar noteikumiem par garantētām iespējām izmantot krievu un citas mazākumvalodas mācību gaitā vispārizglītojošos priekšmetos.
Rīgas domē aģentūrai LETA apstiprināja, ka mītiņu pirmdien plkst.12 Vaļņu un Smilšu ielas krustojumā pieteikusi kāda privātpersona.
Savukārt mītiņa pieteicējs Degi Karajevs aģentūrai LETA norādīja, ka galvenais mītiņa iemesls ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 11.oktobra izteikums, kurā pausts, ka laika gaitā izglītība skolās būtu jānodrošina tikai un vienīgi latviešu valodā.
Karajevs norādījis, ka protesta akcijā piedalīsies aptuveni 100 cilvēku.