Skolas izdzīvo pat ar desmit skolēniem

© F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Latvijā ir 137 izglītības iestādes, kurās mācās līdz 70 skolēniem. Lielākoties tās ir sākumskolas un pamatskolas, to vidū ir arī trīs vidusskolas. Sarakstā ir četras skolas, kur bērni ir vien uz abu roku pirkstiem skaitāmi, un vēl astoņas, kurās to ir līdz 20. Domājot par nākamo mācību gadu, daļa pašvaldību ir pieņēmušas lēmumu slēgt šīs skolas, daļa – tomēr vēl saglabāt.

Vismazākā Latvijā šobrīd ir Oskara Kalpaka Rudbāržu sākumskola, kurā mācās vien pieci bērni. Tiesa, jau no 1. marta viņi turpinās apgūt zinības Skrundas vidusskolā, jo pašvaldība jau pērnruden pieņēma tādu lēmumu, ka skola pastāv vēl sešus mēnešus. Daļa vecāku uzreiz izņēma savus bērnus no Rudbāržu skolas, bet daļa izvēlējās atstāt vēl uz šo neilgo laiku, skaidro Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece. Vēl gan pašvaldībai esot otra mācību iestāde, par kuru jālauza galva - Jaunmuižas pamatskola, kur mācās 15 bērnu ar speciālām vajadzībām, bet pirmsskolas grupās apmeklē vēl 16 (no Skrundas un tuvējiem novadiem). Durvis vairs 1. septembrī nevērs arī Preiļu novada Priekuļu sākumskola, kurā ir vien deviņi skolēni. Darba grupa, kas izvērtējusi esošo skolu tīklu, nonākusi pie secinājuma, ka turpmāk bērni tiks vesti uz pilsētas skolu, kas ir vien desmit minūšu laikā sasniedzama ar skolas autobusu pa labu ceļu, teica Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis.

Arī Gulbenes novada divām mazākajām sākumskolām - Druvienas (17 skolēni) un Litenes (22) - šis būs pēdējais mācību gads, apliecināja novada domes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls. Likvidēta tiek arī Dunavas pamatskola (17) Jēkabpils novadā, pievienojot to Dignājas pamatskolai. Pašvaldība gan paredzējusi vēl saglabāt Dunavas skolu kā «1. līdz 4. klases mācību programmas realizācijas vietu». Tiesa, ceļi, kas uz citām skolām būs jāmēro dunaviešiem, nav nekādi labie, tāpēc vēlētos zināt, vai valsts turēs savu solījumu un piešķirs naudu novadiem brauktuvju sakārtošanai, lai var skolēnus izvadāt, nelaužot transportu, sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags. Slēgta tiks arī Līvānu novada Sutru sākumskola (11), bet Aknīstes novadā vēl tiek domāts, ko darīt ar Asares pamatskolu (18).

Savukārt Valkas novada Ozolu sākumskolu (8), Dagdas novada Konstantinovas sākumskolu (14) un Smiltenes novada Launkalnes sākumskolu (9) vietvaras ir apņēmības pilnas saglabāt. Launkalnes skolas direktore Ināra Grundāne norādīja, ka pašvaldības pārstāvji apmeklējuši skolu vairākkārt un izlēmuši nereorganizēt, proti, atstāt tikai pirmsskolu, kuras trīs grupās kopumā ir 47 bērni. Turklāt prognozes liecina, ka nākamgad skolas gaitas sāks astoņi pirmklasnieki. «Esam divus krīzes gadus pārdzīvojuši,» nopūtās skolas direktore.

Šajā sarakstā iekļuvušas divas vidusskolas - Liepnas (65) Alūksnes novadā un Atašienes (62) Krustpils novadā, kā arī Aglonas internātvidusskola (61). Par Liepnas vidusskolu jau ir skaidrs, ka tuvāko gadu laikā tā pārtaps par pamatskolu, bet par abām pārējām tāds verdikts vēl nav pieņemts. Aglonas novada domes priekšsēdētāja Ingūna Barkeviča vien īsi noteica, ka par to tieši šobrīd tiekot spriests, bet Atašienes vidusskola savu statusu vēl šogad noteikti saglabās, apgalvoja Krustpils novada pašvaldības vadītājs Kārlis Pabērzs.

Latvijā

Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.

Svarīgākais