Internātskolu atstāšana bez valsts finansējuma – apzināts noziegums!

11. oktobrī paredzēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tiks spriests par pašvaldību padotībā esošo internātskolu darbību no 2018. gada 1. janvāra. Tātad notiks spriešana par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska loloto un spītīgi „bīdīto” ideju internātskolu finansēšanu uzkraut tikai uz pašvaldību pleciem. Lai gan šajā risinājumā klaji neizskan lēmums internātskolas slēgt, faktiski tas tieši to arī nozīmē – reti kura pašvaldība spēj nodrošināt internātskolu pilnvērtīgu darbību no sava budžeta.

UN TAS NOZĪMĒ, KA LATVIJAS REPUBLIKA KĻŪS PAR VAIRĀK NEKĀ 2000 NEIZGLĪTOTIEM CILVĒKIEM „BAGĀTĀKA” (UN AR KATRU GADU ŠIS SKAITS PALIELINĀSIES), jo ideja par internātskolu audzēkņu integrēšanu „parastajās” skolās vismaz tuvākajos 10, varbūt pat 20 gados ir utopiska, nerisinot nabadzības un cilvēku neapzinīguma problēmu valstī, „internātskolu kontingents” vienkārši neapmeklēs mācību iestādes! Un tas, manuprāt, ir noziegums pret valsti un tautu! Apzināts noziegums. Kaitniecība.

Kāpēc tā? Lūk, manas pārdomas un secinājumi, kas radušies, izzinot Biržu internātpamatskolas ikdienu. Saeimas deputāti un ierēdņi, pirms kaut ko lemjat, lūdzu, izlasiet! Un, protams, arī citiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāzina, kas patiesībā slēpjas aiz glītajiem saukļiem par līdzekļu ietaupīšanu un skolu tīkla optimizēšanu, tāpēc šī ir atklāta vēstule, kas nosūtīta arī valsts lielākajiem plašsaziņas līdzekļiem.

CIENĪJAMIE DEPUTĀTI UN IERĒDŅI!

Līdz šim valsts apmaksājusi 75 % no internātskolu uzturēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Pašvaldības jau tāpat piedalās šo mācību iestāžu darba nodrošināšanā, taču pilnīgi visus izdevumus segt nespēj. Piemēram, Biržu Internātpamatskolā uz vienu audzēkni tiek tērēti 260 eiro mēnesī. Pašlaik Biržu internātpamatskolā mācās 137 audzēkņi. Tātad skolas darbības nodrošināšanai pašvaldībai mēnesī būtu jāatvēl 35620 eiro, gadā - 320580 eiro (bet, kā zināms, sakarā ar „naudas sekošanu skolēnam” pirms mācību gada sākuma citas skolas mēdz pārvilināt audzēkņus pie sevis, solot dažādus labumus, tomēr jau pēc īsa laiciņa mūsu audzēkņi atgriežas un jau pirmā semestra beigās audzēkņu skaits ir pieaudzis). Visā valstī internātskolu uzturēšana valstij izmaksā aptuveni vien 4 miljonus eiro, kas uz valsts budžeta fona tāds nieks vien ir. Turpretī Salas novada pašvaldībai vairāk nekā 320000 līdzšinējo apmēram 80000 eiro mācību gada laikā nav „pavelkama” summa. Tas nozīmētu atstāt novārtā citas sociālās grupas, kam nepieciešama pašvaldības finansiāla palīdzība.

Runājot par valsts iedzīvotājiem kopumā, INTERNĀTSKOLU NODOŠANA TIKAI UN VIENĪGI PAŠVALDĪBU APRŪPĒ FAKTISKI NOZĪMĒ VAIRĀK NEKĀ 2000 LATVIJAS REPUBLIKĀ DZĪVOJOŠO BĒRNU PIEVIENOŠANOS NEIZGLĪTOTU, DARBA TIRGŪ NEKONKURĒTSPĒJĪGU, VIEN MATERIĀLOS PABALSTUS LŪDZOŠU CILVĒKU PULKAM, UN ŠĀDĀ GADĪJUMĀ, GADIEM RITOT, PAREDZAMA ŠĀDU PABALSTU LŪDZĒJU SKAITA PALIELINĀŠANĀS ĢEOMETRISKAJĀ PROGRESIJĀ...

Iespējams, internātskolu likteni lemjošajiem nav īsti zināms, kāds darbs internātskolās patiesībā tiek veikts. Diemžēl izglītošana saskaņā ar mācību programmām ir tikai viens no veicamajiem darbiem - darba apjoms, ko katrs godprātīgs pedagogs (un arī tehniskie darbinieki!) veic, ir neiedomājami lielāks! Un šis ieguldītais darbs atspoguļojas internātskolu audzēkņu turpmākajās dzīves gaitās. Internātskolas savulaik beiguši pašlaik valstī un arī aiz tās robežām pazīstami aktieri, uzņēmēji, politiķi. Vai viņi par tādiem būtu kļuvuši, ja nebūtu mācījušies internātskolā?...

Protams, internātskolu darbinieki būtu priecīgi, ja šādas mācību iestādes mūsu valstī nebūtu vajadzīgas, priecātos, ka bērni aug ģimenē, kas spēj nodrošināt bērniem gan normālas materiālās, gan higiēnas vajadzības un normālas, attīstošas iemaņas, bērnunami nebūtu nepieciešami. Diemžēl pašreizējā realitāte ir tāda, ka bez šīm iestādēm iztikt nav iespējams, un internātskola ir starpposms starp ģimeni un bāreņu namu. Daudzās ģimenēs valda netīrība, vecāki ir alkoholiķi, bērni cieš no vardarbības. Bet galvenais, ka VIŅI, NEKO CITU NEREDZOT, PĀRŅEM ŠĀDU ĢIMENES MODELI KĀ VIENĪGO ZINĀMO UN TURPINA IERASTĀS „TRADĪCIJAS”. BET JURIDISKU IEMESLU ŠIEM VECĀKIEM BĒRNUS ATŅEMT NEVAR, JO VIŅI PAR SAVĀM ATVASĒM RŪPĒJAS - SASKAŅĀ AR SAVU IZPRATNI, PAR TO, KAS BĒRNAM NEPIECIEŠAMS, UN „IZTIKAS MINIMUMU” NODROŠINA... Internātskolas mēģina saviem audzēkņiem parādīt arī citas iespējas, māca, kā veidot pozitīvu savas dzīves modeli.

TAČU INTERNĀTSKOLU AUDZĒKŅI IR NE TIKAI NO TĀDĀM ĢIMENĒM, KAS PIEKOPJ PARAZĪTISKU DZĪVESVEIDU. IR ARĪ TĀDI, KAM, PIEMĒRAM, TĒVS IR TĀLO REISU ŠOFERIS, BET MĀTE ATRADUSI DARBU RĪGĀ, KUR UZTURAS VISU NEDĒĻU, MĀJĀS PIECAS DIENAS NEDĒĻĀ NAV NEVIENA PIEAUGUŠĀ. VAI ARĪ ŠĀDĀ GADĪJUMĀ BĒRNIEM BŪTU JĀMEKLĒ AUDŽUĢIMENE? NOTEIKTI - NĒ! TAČU VIENĪGĀ IZEJA IR SŪTĪT BĒRNU INTERNĀTSKOLĀ...

Ja reiz pieminētas audžuģimenes, tad ir viens konkrēts jautājums: VAI JŪS, ŠADURSKA KUNGS (UN ARĪ JŪS - TIE, KAS LEMS INTERNĀTSKOLU LIKTENI!) BŪTU GATAVS SAVĀ ĢIMENĒ UZŅEMT IEPRIEKŠĒJĀS DZĪVES PIEREDZES SLĀNĪTU TĪNI, KURŠ NESPĒJ UZTICĒTIES NEVIENAM PIEAUGUŠAJAM? VAI BĒRNU, KURŠ PIECU GADU VECUMĀ NESPĒJ RUNĀT TEIKUMOS (UN NEBA NU TĀPĒC, KA VIŅAM BŪTU MEDICĪNISKAS PROBLĒMAS, BET GAN TĀPĒC, KA VECĀKI AR VIŅU NAV RUNĀJUŠI!)... Ja atbilde ir JĀ!, tad - izdariet to, un mūsu valstī būs vismaz par vienu laimīgāku bērnu vairāk, par vienu cilvēku, kurš, iespējams, kļūs par valstij labumu sniedzošu pilsoni, nevis allaž lūdzošu, uz citu rēķina dzīvojošu parazītu! Ja ne, tad...

Izskanējuši pārmetumi, ka internātskolas veic (dublē) sociālo dienestu funkcijas. Internātskolas sadarbojamies ar sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, taču šīs institūcijas nespēj operatīvi palīdzēt bērniem, nodrošināt pieejamību 24 stundas diennaktī. Turklāt notiek arī darbs ar vecākiem. Piemēram, tiek ne tikai runāts ar audzēkņu vecākiem par elementāru higiēnas un sadzīves prasību nodrošināšanu, bet arī par pašu vecāku izglītošanos, iespējām atrast darbu. Diemžēl „parastajās skolās”, kurās iesaka sūtīt internātskolu „kontingenta” bērnus, neviens ar vecāku audzināšanu nenodarbojas...

Protams, būtu labi, ja visi Latvijas Republikā dzīvojošie skolas un pirmsskolas obligātās izglītības vecuma bērni katru dienu varētu doties mājup un mācīties „parastās” skolās vai bērnudārzos. Taču jāņem vērā arī tas, ka šādās skolās mūsu „bezmaksas izglītība” tomēr maksā bargu naudu, ko ne katrs vecāks var atļauties (vai arī piešķirtos pabalstus notērē alkoholam vai kādai iekārotai precei). SOCIĀLĀ PLAISA MŪSU SABIEDRĪBĀ MATERIĀLAJĀ JOMĀ IR MILZĪGA, BET BĒRNI MĒDZ BŪT NEŽĒLĪGI, UN TAS VAR PILNĪBĀ SAGRAUT MAZNODROŠINĀTO ĢIMEŅU BĒRNU PSIHI, MUDINĀT UZ PRETLIKUMĪGĀM DARBĪBĀM. PARASTI GAN ŠĀDI - NABADZĪGI, NENODROŠINĀTI, ĢIMENĒ ATSTUMTI - BĒRNI SKOLU VIENKĀRŠI NEAPMEKLĒ. Un pašvaldības, sociālie darbinieki, diemžēl, necenšas viņus pierunāt nākt uz skolu - galu galā ir tik labi, ka skolēns skolā skaitās uz atskaites nodošanas brīdi mācību gada sākumā un „nauda seko skolēnam”... Par to, ka vēlāk pašvaldībai nāksies maksāt bezdarbnieka pabalstu, neviens nedomā...

Vēl kas... AR KO SĀKAS DARBA NEDĒĻA INTERNĀTSKOLĀS? AR PEDIKULOZES PĀRBAUDI! VISI TIEK PĀRBAUDĪTI, VAI MATOS NAV IEVIESUŠĀS UTIS. Katru nedēļu Biržu internātpamatskolā skolā jāatuto vismaz 10 audzēkņi, kuri atgriezušies no mājām (pēc garākām brīvdienām - vairāk). KURŠ ŠĀDAS PĀRBAUDES KATRU DIENU (jo bērni, kuriem mājās ir problēmas ar higiēnas ievērošanu, taču katru dienu atgriezīsies utu perēklī!) VEIKS „PARASTAJĀS” SKOLĀS? VAI JŪS, ŠADURSKA KUNGS? VAI JŪS, DEPUTĀTI UN IERĒDŅI, KURI ATBALSTA INTERNĀTSKOLĀM LIEGT VALSTS FINANSĒJUMU, AR TO (KATRU RĪTU BRAUKT UZ SKOLĀM UN PĀRBAUDĪT BĒRNU GALVAS) TO BŪTU GATAVI DARĪT? Nepietiks jūsu... Bet internātskolu darbinieki to nekurnot dara, riskējot parazītus pārnest arī uz savām mājām... Starp citu, katram bērnam vienai atutošanas reizei tiek tērēti līdzekļi apmēram 10 eiro vērtībā, tātad - mēnesī vismaz 100 eiro. Toties vismaz mācību nedēļas laikā bērns ir atbrīvots no ciešanām, ko sagādā utis, un viņš var netraucēti apgūt mācību vielu. Turklāt viņš jūtas vienlīdzīgs ar citiem, viņam nav jāizjūt pazemojums no skolasbiedriem, kas „parastā” skolā būtu neizbēgami.

NERETI BĒRNI UZ SKOLU TIEK SŪTĪTI NEATBILSTOŠĀ APĢĒRBĀ, SLIMI. Vai „parastā” skolā tam kāds pievērsīs uzmanību? Vai iedos siltu jaciņu? Visticamāk - ne. Bērns nejūtas labi, viņu sūta uz mājām. Kā??? Ja tuvākā skola pilsētā, bet autobuss tikai vēlā vakarā un vecāki atbraukt viņam pakaļ nevar... Turklāt VECĀKIEM VAR BŪT ARĪ VIENALGA VAI NEPIETIKT NAUDAS, LAI BĒRNU PIE SPECIĀLISTA AIZVESTU. Bet Biržu internātpamatskolas medmāsa cenšas bērniem palīdzēt arī šādos gadījumos!

Visi Biržu internātpamatskolas (un tā ir arī citās internātskolās!) audzēkņi iesaistīti kāda interešu pulciņa nodarbībās, kas veicina arī prasmi sadarboties, integrēties sabiedrībā, apgūt prasmes, kas nepieciešamas turpmākajā dzīvē. Birzieši īpaši lepojas ar saviem deju kolektīviem - trīs no pieciem izcīnīja tiesības piedalīties aizvadītajos Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Iesaistīšanās šādās aktivitātēs, iespēja izrauties no ierastās vides cilvēkam viņa attīstības periodā sniedz neatsveramas zināšanas, iemaņas un izjūtas, kas veido viņa personību, atvērtu, gatavu sadarboties ar līdzcilvēkiem, atbildīgu. Diemžēl „parastajās” skolās vai citviet organizētajos interešu izglītības pulciņos par dalību jāmaksā, kaut vai par transporta biļetēm, bet mūsu „kontingenta” ģimenes to nevar vai nevēlas. Turpretī internātskolā bērniem tas ir par brīvu, turpat uz vietas, bērni labprāt iesaistās visās iespējamajās aktivitātēs.

Parēķinājāt, cik kas maksā? Ne tikai naudas nozīmē! Cik valstij maksā IESPĒJA BĒRNU VECĀKIEM STRĀDĀT un maksāt nodokļus, neprasīt pabalstus? Cik valstij maksā izglītot vairāk nekā 2000 bērnu, kuri varētu izaugt par cilvēkiem, kas sniedz labumu valstij? UN - CIK MAKSĀTU TAS, KA ŠIE BĒRNI NEIEGŪTU IZGLĪTĪBU, VIŅIEM NEBŪU IESPĒJAS VAKARA STUNDĀS PARUNĀTIES AR AUDZINĀTĀJIEM, KAS IR VIEDI CILVĒKI UN SPĒJ APSKAIDROT DZĪVES PATIESĪBAS? Neizglītoti, nabadzībā slīkstoši ļaudis biežāk ķeras pie noziegumu veikšanas. Un nonāk cietumā, kur... turpina veģetēt uz sabiedrības rēķina! (Protams, neba nu katrs neizglītotais ir potenciāls noziedznieks, bet, starp citu, viena cietumnieka uzturēšana no valsts budžeta paģēr 27 eiro dienā (2015. g. dati), t.i., 810 eiro mēnesī jeb 9720 eiro gadā iepretī 2340 eiro gadā, kas tiek tērēti internātskolas audzēknim.). Vai valstij tas vajadzīgs? Varbūt tomēr audzināt zinātkārus bērnus (un tādi bērni ir visi!)? Diemžēl valsts politikas dēļ daudzi aug un augs nabadzīgās ģimenēs. Būs vajadzīgi gan bērnunami, gan internātskolas - bez šīm iestādēm tuvākajās desmitgadēs iztikt nevarēsim.

Vairāk nekā 2000 apzinīgu cilvēku vai potenciālu noziedznieku, parazītu, kuri neko nezina, izņemot savas tiesības saņemt VALSTS pabalstus - tas ir daudz vai maz? Kurā „nometnē” šie bērni nonāks, ja internātskolu finansējums tiks uzvelts tikai uz pašvaldību pleciem un vairākas internātskolas tiks slēgtas? Dodoties uz Saeimas vēlēšanām, tauta cer, ka ievēlētie deputāti darīs visu, lai mūsu valsts zeltu. Cilvēki ir mūsu valsts galvenā vērtība. Domājot par cilvēku izglītošanu, tostarp arī par internātskolām, LŪDZU, PADOMĀJIET - KAS MUMS ĪSTI IR VAJADZĪGS: PAŠLAIK IETAUPĪTI GRAŠI VAI CILVĒCISKAS VĒRTĪBAS, KAS ĻAUTU VALSTIJ ATTĪSTĪTIES GADU GADIEM!

Svarīgākais