Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Jelgavā piektdienas rītā pilsētas skolās bija ieradušies vairāk nekā 30 bērnu - pārsvarā jaunāko klašu skolēni, liecina pašvaldības apkopotā informācija.
Ja pirmajā attālinātās mācīšanās nedēļā tiks konstatēts, ka pedagogi nevar nodrošināt kontaktu ar skolēnu, valda neziņa un skolēnus pārslogo ar mājasdarbiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sludinās brīvlaiku un pagarinās mācību gadu, šodien videokonferencē par attālināto mācīšanos sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ņemot vērā Covid-19 izraisīto situāciju pasaulē un arī iespējamos riskus Latvijā, valstī tiek izsludināta ārkārtējā situācija no 13. marta līdz 14. aprīlim, kas ietekmēs arī Valsts izglītības satura centra (VISC) sniegto pakalpojumu, organizēto pasākumu un aktivitāšu, tajā skaitā, svešvalodu centralizētā eksāmena norisi martā.
Rīgas bērnudārzi līdz maijam aicina apmeklēt atvērto durvju dienas ne tikai vecākus, kuru bērni jau apmeklē dārziņus, bet arī potenciālo audzēkņu mammas, tētus un vecvecākus. Savukārt tiem vecākiem, kuru septiņgadnieki pošas uz skolu, der ielāgot, ka turpmāk būs nedaudz īsāks periods, kad varēs nodot iesniegumu.
Liepājas 8. vidusskolā skolas vadība skolēnus mudina izvairīties no 9. klases eksāmenu kārtošanas, silti iesakot nokārtot ārsta atbrīvojumu no pārbaudījumiem, ziņo skolēna māte, to apstiprina arī paši skolēni, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Lai noteiktu izglītības kvalitāti skolās, ir vajadzīgi kritēriji, kas neaprobežotos tikai ar centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem. Skolu vadītāji un izglītības darba speciālisti cer, ka tādus piedāvās jaunais izglītības kvalitātes monitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir gan neskaidrs, kā to izmantos politiķi un kā tas ies kopā ar citu «rīku»: optimālo skolu karti, ko pirms trim gadiem sagatavoja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.
Izglītības kvalitātes monvijāitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pilnībā varētu būt gatavs 2021. gada beigās, sniedzot apjomīgu un detalizētu analīzi par katru izglītības iestādi. Šiem rādītājiem būs svarīga loma izglītības vadības sistēmā, ko sāks pakāpeniski ieviest ar šā gada 1. septembri un kura paredz procesu decentralizāciju, daudz lielāku atbildību uzticot iestāžu dibinātājiem. Bažas gan pastāv, ka datu bāze būs milzīga, taču – ko no tā iegūs procesā iesaistītie, tostarp bērni?
Nākamajā mācību gadā kompetencēs balstītais mācību saturs pakāpeniski ienāk arī skolās, sākot no 1., 4., 7. un 10. klases. Ar ko tas atšķiras no iepriekšējā mācību satura un ko tas maina skolēnu un skolotāju darbā, kā arī kāda būs vecāku loma, – to skaidro Mežciema pamatskolas direktora vietniece Inita Alvatere.
Skolēnu uzvedību mācību iestādēs ne vienmēr ir viegli kontrolēt. Kāds aculiecinieks nesen uzfilmēja video, kurā redzams skolēns draugu lokā ar nazi rokās, vēstīja raidījums "Degpunktā".
Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpinājis kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Šī brīža rezultāti ir sekas darbībām vai bezdarbībai pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem, tāpēc arī cerēt uz straujiem rezultātiem gada vai divu laikā būtu naivi, norāda izglītības uzņēmuma "Lielvārds" valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts.
Spāru svētkus šodien svin Rīgas Klasiskās ģimnāzijas laboratoriju korpusu jaunbūve. Pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, būvniecības kompānijas "VELVE" valdes loceklis Toms Reiziņs un Rīgas domes Īpašuma departamenta atbildīgie darbinieki.
Nākamais jeb 2020./2021.mācību gads 12.klašu skolēniem beigsies 18.jūnijā, savukārt 9.klašu skolēniem - 11.jūnijā, liecina valdībā šodien pieņemtie Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi.
Par konstatētajiem higiēnas prasību pārkāpumiem Smiltenes vidusskolas ēdinātājam "Draugs-SD" piemērots 150 eiro naudas sods, bet par pārkāpumiem "Daily" pusdienu restorānā Liepājā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam "Baltic Restaurants Latvia" - 200 eiro naudas sods.
Divas trešdaļas no 74 pašvaldībām, ar kurām tikušās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas, norādījušas, ka tuvākajos gados izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā veikt neplāno, liecina informācija, kas iekļauta pie nākamnedēļ valdībā izskatāmā ziņojuma "Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu".
Lielākā daļa jeb 64,6% Latvijas iedzīvotāju vidējās izglītības pieejamību vērtē kā labu vai ļoti labu, savukārt augstākās izglītības pieejamību kā ļoti labu vai labu vērtē 37,3% aptaujāto, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.
No nākamā gada 1.septembra 1., 4., 7. un 10.klasēs visās skolās Latvijā sāks īstenot pakāpeniskas pārmaiņas mācību saturā un pieejā, informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Liene Bērziņa.