represētie

Pirms pāris gadiem Neatkarīgā jau rakstīja par politiski represēto Ādolfu RUBIĶI, un arī tad sirmais kungs teica, ka viņam represijas turpinās. Diemžēl ne viņam vienīgajam.

Vai nu par spīti, vai pateicoties 1949. gada marta deportācijai, Latvija ir ieguvusi pie mums, bet varbūt visā pasaulē visvecāko strādājošo homeopāti Rasmu Kalniņu.

Šodien Rīgas Domā plkst.10 tiks noturēts aizlūgums par Karlagā cietušajiem, informē Latvijas Politiski represēto apvienības sekretāre Dagnija Liepiņa.

Ar īpašu un Latvijā pirmreizēju atskaņojumu šodien Rīgā tiek pieminēti komunistiskā genocīda upuri. Atceres pasākumi notiek daudzviet Latvijā, atgādinot par daudziem tūkstošiem 1949. gada 25. martā izvesto cilvēku ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. No Latvijas masveida deportācijās izsūtīja apmēram 44 000 cilvēku.

Komunistiskā terora upuru piemiņas memoriāls Putenī Torņakalnā Rīgā beidzot ir pabeigts un kopš vakardienas arī oficiāli atklāts.

Tēlniekam Paulam Jaunzemam ir nepilns mēnesis laika, lai izkaltu atlikušos akmeņus, kurus paredzēts izvietot pie skulptūru grupas Putenī.

Ir pabeigti restaurācijas darbi represēto latviešu piemineklim "Dzimtenei" Intas pilsētā Komi Republikā, kas atrodas represēto atdusas vietā Intas Austrumu kapsētā.

Krievijas pilsētā Magadanā 24.jūlijā pie pieminekļa „Sēru maska” tika uzstādīta piemiņas plāksne represēto latviešu atcerei un godināšanai.

Sakarā ar Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumiem 25.martā no plkst.7.00 līdz 14.00 nepieciešamības gadījumā tiks ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība Zigfrīda Annas Meierovica un Aspazijas bulvāros.

Komunistiskā terora upuru memoriāls Torņakalnā nav ticis pabeigts 11 gadu. Šogad Rīgas dome ir atradusi līdzekļus, lai piemiņas vietu sakoptu, kā bija iecerēts 2001. gadā.

Biedrība "Latvijas Politiski represēto apvienība", pieminot 63. gadadienu kopš Latvijas pilsoņu masveida deportācijām uz Sibīriju, organizē atceres pasākumu ar gājienu no Okupācijas muzeja plkst. 12.35 un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa pēc svinīgās Goda sardzes maiņas plkst. 13.00.

Sestdien Ikšķilē notika 13. Latvijas politiski represēto salidojums. Dziesmu dāvanas represētajiem sniedza operdziedātāji Inga Šļubovska un Juris Ādamsons, bet runas dāvanas – vairāki politiķi.

Solījumi par jaunām darba vietām Latvijā un vieglu ceļu uz priekšu ir nereāli, tādēļ katram pašam ir jāatrod sava vieta Latvijā un pie šīs vietas jāmēģina piesaistīt vismaz ģimenes locekļus.

Valdība otrdien nolēma nākamā gada budžetā un turpmākajos gados paredzēt ilgtermiņa saistības memoriāla projekta īstenošanai.

Biedrība "Latvijas Politiski represēto apvienība”, atzīmējot 70. gadadienu kopš PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem, kopīgi ar Latvijas valdību un Rīgas Domes atbalstu 14. jūnijā organizēs atceres pasākumu ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa

Politiski represētajām personām Rīgas pašvaldība šogad plāno izmaksāt 184 800 latus. Šo naudu veido vienreizējais 50 latu, ko varētu saņemt 3696 personas.

Skaistkalnieši 18. novembrī brauc uz Rīgu, lai justu svētku pulsu galvaspilsētā. Vecumnieku novada dome ir nodrošinājusi transportu, un visi, kuri vēlas, pulksten 21 vakarā pievienosies daudzbalsīgajam korim, kas dziedās Latvijas Valsts himnu, informē tautas nama vadītāja Līga Baļčūne.

Bauskas novada politiski represētajām personām šogad valsts svētkos nav cerību saņemt vienreizējo valsts pabalstu. To neparedz novada sociālo pabalstu nolikums.

Kā katru gadu, arī šoruden Rīgā dzīvojošās politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki – valsts pensiju saņēmēji – varēs saņemt svētku pabalstu 50 latu apmērā. 2009. gadā šim mērķim Rīgas dome atvēlējusi 213 950 latu.

Sestdien, septiņpadsmitajā oktobrī, aizvedu radus uz Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) pasākumu Ogrē. Turpat Ogres kultūras namā 1989. gada 14. oktobrī apvienību dibināja.