Torņkalna piemiņas memoriālu represētajiem paredzēts atklāt novembrī

Tēlniekam Paulam Jaunzemam ir nepilns mēnesis laika, lai izkaltu atlikušos akmeņus, kurus paredzēts izvietot pie skulptūru grupas Putenī.

Šodien Rīgas ostā tiek gaidītas melnā granīta plāksnes, kam saskaņā ar memoriāla autoru ieceri jānogulst zemē. Komunistiskā terora upuru piemiņas ansambli Torņakalnā paredzēts pabeigt un atklāt novembrī.

P. Jaunzema un arhitekta Jura Pogas veidotais Komunistiskā terora upuru piemiņas ansamblis tika atklāts 2001. gadā, taču netika pilnībā pabeigts. Tolaik tika uzstādīta skulptūru grupa Putenī un nedaudz iekārtota apkārtne. Sākotnējā iecere paredzēja daudz vairāk – uzstādīt arī desmit akmeņus, kuros iekalti izsūtījuma vietu nosaukumi, plašāk labiekārtot teritoriju un naktīs to izgaismot. Pagaidām tikai idejas līmenī tiek domāts arī par Torņakalna stacijas vēsturiskās ēkas atjaunošanu un izmantošanu, taču tas nav šā projekta mērķis.

J. Poga vakar sacīja, ka sākotnējā memoriāla iecere ir papildināta ar vēl kādu elementu – informatīviem stendiem no stikla paneļiem, uz kuriem būs lasāms par piemiņas vietām un notikumiem, kuru atcerei tā izveidota. Tiks izveidota arī gulaga karte un atzīmētas nometinājuma vietas, uz kurām mūsu valsts iedzīvotāji bija izsūtīti. Arhitekts vērtēja, ka līdz šim paveiktais ir izdevies – saglabāta bērzu aleja, sakārtots apbraucamais ceļš un izveidots zaļais valnis, kas daļēji aizsedz pašlaik nepievilcīgo stacijas ēkas cokolu. Šogad Rīgas pieminekļu aģentūrai no pilsētas infrastruktūras fonda tika piešķirts nepieciešamais finansējums otrās kārtas darbiem – 122 000 latu, lai memoriālu varētu pabeigt pilnībā. Granīta plāksnes tiks izklātas 400 kvadrātmetru platībā, lai cilvēki varētu piekļūt akmeņiem.

J. Poga atzīst, ka gadu gaitā (memoriāla pirmās kārtas darbi ir pabeigti pirms 11 gadiem) Torņakalnā ir parādījušies arī tādi elementi, kas vispār nebija paredzēti, piemēram, piemiņas stēla. 1996. gadā Torņakalna stacijā tika atklāta piemiņas vieta – vagons, ar kādu uz Sibīriju tika izvesti cilvēki 1941. un 1949. gadā. Kopumā tika deportēti apmēram 60 000 Latvijas iedzīvotāju. Pirms tam stacijas apkaimē tika novietots piemiņas akmens ar iekaltu gadskaitli 1941.

Pēc tam, kad monumenta iekārtošana būs pilnībā pabeigta, būs atjaunots arī Vilkaines ielas bruģis un trotuāri, kas ved uz monumentu, izbūvētas pārejas uz dzelzceļa stacijas peroniem, novietoti vairāki soliņi un papildināti apstādījumi. Būs arī videonovērošana, tāpēc J. Poga uzskata, ka stacijas ēkas atjaunošana būtu lietderīga, jo tādējādi varētu pasargāt vēsturisko būvi no vandaļiem.

Par stacijas ēkas turpmāko likteni šobrīd notiek sarunas ar valsts akciju sabiedrību Latvijas dzelzceļš (LDz). Rīgas mērs Nils Ušakovs, vakar tiekoties ar tēlnieku un arhitektu, sacīja, ka pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko turpmāk būs tas, kurš sarunāsies ar LDz pārstāvjiem par šo jautājumu. Rīgas dome vēlas noskaidrot sadarbības iespējas gan ar šo uzņēmumu, gan arī ar Okupācijas un Dzelzceļa vēstures muzejiem, jo būtisks ir arī finansējums, kas nepieciešams stacijas ēkas atjaunošanai un labiekārtošanai.