Jemvas pilsētā, ko Komi Republikā uzcēla Gulaga ieslodzītie, pirms 40 gadiem represēto masu kapu vietā tika izrakts dīķis - peldētava. Kopš tā laika iedzīvotāji jau gadu desmitiem atpūtas vietas smiltīs atrod cilvēku kaulus. Pludmalē nav parādījies ne krusts, ne piemiņas zīme, bet 2026. gada vasarā amatpersonas uzstādīja zīmi "Peldēties aizliegts".
Ikšķilē 5. augustā notika politiski represēto personu salidojums. Pasākumā ar uzrunu piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ogres novada pašvaldības vadība un citi.
Rīgas dome nākamajā gadā plāno līdz 150 eiro palielināt pabalstu politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, paredz šodien Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas lēmums.
Kā katru gadu Latvijas Republikas Proklamēšanas gada dienā politiski represētie saņem svētku pabalstu. Kāds žurnālists mikroblogošanas vietnē "Twitter" izrādījis neapmierinātību un izplatījis tendenciozu informāciju par to, kā pabalsti tiks izmaksāti Ogres novadā.
Šķiet, esmu bijis ap desmit Latvijas politiski represēto apvienības (LPRA) saietos Ikšķilē. Tāpēc ņemos apgalvot, ka neviens cits sabiedrisks kopums Latvijā nevērtē valsti un politiku, politiķus un amatpersonas tik rūpīgi un principiāli kā šie cilvēki. To apliecināja arī divdesmitais LPRA salidojums 25. augustā.
"Nacionālā apvienība" savā facebook kontā ziņo, ka vandāļi izdauzījuši stiklus Šķirotavas stacijas piemiņas vietas stendiem ar informāciju par latviešu izvešanām.
Deputāti rosinās precizēt likumu par padomju okupācijas laikā represēto reabilitēšanu, lai tas attiektos uz papildus apmēram 2200 represētajiem, kuru gadījumus sākotnēji nevarēja minēt likumā PSRS armijas klātbūtnes Latvijā dēļ.
Latvijas politiski represēto apvienība rosina Latvijas proklamēšanas 100.gadadienā piešķirt politiski represētajiem vienreizēju 100 eiro lielu pabalstu, informēja apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.
Divdesmit sestajā augustā Ikšķilē Latvijas Politiski represēto apvienības rīkotajā 19. represēto salidojumā jēkabpilietis, represētais Ilmārs Knaģis ierakstīja man savā grāmatā Ne mēs tos laikus izdomājām autogrāfu.
Vienreizējais svētku pabalsts politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem turpmāk Rīgā būs 100 eiro, šodien nolēma Rīgas dome.
Varbūt savādi, bet man šķiet, ka Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) ir viena no aktīvākajām sabiedriskajām organizācijām valstī. Turklāt vēl šī organizācija ir ar sevi neapmierināta, tā brīnās, ka apmēram no 13 000 represētajiem (kuriem pamatā ir ap 80 gadu) daudzmaz aktīvi ir tikai kādi trīs tūkstoši. Tā kritizē sevi par nepietiekami principiālu, skaidru pozīciju attieksmē pret valsts politiku un tās problēmām. Tā tas bija gan LPRA 28. konferencē pērnā gada 16. decembrī, gan arī ārkārtas konferencē šī gada 7. februārī.
No Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim notiekošais biedrības "Latvijas Politiskirepresēto apvienība" rīkotais atceres gājiens, kas veltīts Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, pulcē aptuveni 150 cilvēku.
Atzīmējot 75.gadadienu kopš komunistiskā režīma represijām, Latvijas Politiski represēto apvienība šodien rīkos gājienu un piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa.
Valsts politiski represētajiem joprojām ir pateicību parādā, šodien Ikšķilē notiekošajā Latvijas politiski represēto personu salidojumā atzina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK)
Nedomāju, ka Valsts prezidents un Ministru prezidente 16. augustā apmeklēja 16. politiski represēto salidojumu Ikšķilē tāpēc, ka rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Prezidents teica, ka Latvija ir droša zeme, bet valdības rīcībspēja – nepietiekama. Premjerministre izteica priekšlikumu, ko es labprāt redzētu nākamās valdības deklarācijā: sagādāt mežu, kur iet papardēs. Viņi korekti apliecināja, ka valsts represētos nav aizmirsusi.
Lai Latvijā valdītu saticība un vienāda attieksme pret latviešiem un krieviem, nepieciešams ilgs laiks un paaudzes maiņa, taču šodien "bumba atrodas krievvalodīgo pusē", uzskata Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais.
1949. gada 25. marta deportācijas no dzimtenes aizrāva vairāk nekā 42 000 cilvēku. Atceroties šajā datumā notikušos izsūtījumus uz Sibīriju un atgādinot par tiem, Latvijā šodien notiek gan tradicionāli atceres pasākumi, gan tiek rīkoti padziļināti informatīvas diskusijas un īpašas vēstures stundas skolās.