No Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim notiekošais biedrības "Latvijas Politiskirepresēto apvienība" rīkotais atceres gājiens, kas veltīts Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, pulcē aptuveni 150 cilvēku.
Daļai gājiena dalībnieku rokās Baltijas valstu karogi ar sēru lentēm, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki nesa ziedus, lai noliktu tos pie Brīvības pieminekļa.
Gājienu ar lielu interesi vēroja tuvumā esošie ārvalstu tūristi, savukārt par drošību rūpējas drošības iestāžu pārstāvji.
Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.