Pagājušās nedēļas nogalē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce izplatīja paziņojumu, ka valdības un koalīcijas partneru darba kārtībā patlaban nav plānu par administratīvi teritoriālās reformas atlikšanu. Tieši pretēji – aģentūrai LETA Juris Pūce apgalvoja: «Šonedēļ VARAM iesniedza priekšlikumus likumprojekta 3. lasījumam un, cik zinu, arī koalīcijas deputāti to darīja.
Opozīcijas deputātiem atsaucot vairumu priekšlikumu, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā veidot 40 jaunas pašvaldības.
Naidīgā noskaņojumā sācies administratīvi teritoriālās reformas otrais lasījums. Vakar tā fonā pa lielajiem autoceļiem lēni, lēni brauca traktori un smagās mašīnas, demonstratīvi kavējot satiksmi. Savukārt pie parlamenta pulcējās saniknoti novadu ļaudis un skandēja: «Atlaist Saeimu!» Likumprojekta izskatīšana jau no paša sākuma buksē.
Saeimas opozīcijai šodien neizdevās panākt republikas pilsētu saraksta papildināšanu, parlamenta vairākumam nodrošinot, ka Latvijā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā būs piecas republikas pilsētas.
Administratīvi teritoriālo reformu pretinieku protesta akcijas šodien Latvijā aizritējušas mierīgi un bez būtiskiem starpgadījumiem, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) universitāšu iekšējās pārvaldības modeļa maiņai piedāvā divas alternatīvas, liecina ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", ko otrdien vērtēs valdība.
Eiropas Padomes pašvaldību lietu eksperti konstatējuši pārkāpumus administratīvi teritoriālās reformas procesā un grasās tos iekļaut galīgajā pārskata ziņojumā, kas tiks apstiprināts martā. Tikmēr reforma turpina savu gaitu Saeimā, un to, cik ļoti samocīta ir ministrijas uzzīmētā karte, uzskatāmi parādīja pēdējā komisijas sēde, kurā pateikts konceptuāls jā Sēlijas novada izveidei.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vajadzētu mazliet piestrādāt pie piedāvājuma augstskolu pārvaldības reformai, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprinātais Indriķis Muižnieks.
Cīņā par novada nedalāmību Limbažu iedzīvotāji ir gatavi rīkot piketus un ar lauksaimniecības tehniku doties uz Rīgu, informēja Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Kamala.
Saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Guntaru Prāni un Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs informē, ka turpmāk lielāku ienākuma nodokli un sociālo nodokli valstij maksās «mikrouzņēmumi, patenti, autoratlīdzību saņēmēji, pusslodzes, ceturtdaļslodzes, kas faktiski ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas».
Arī agrākos laikos ir pastāvējis varas centra un reģionu konflikts, taču tas tika risināts, daudzmaz turoties kādos nebūt likumības, veselā saprāta un loģikas rāmjos. Diemžēl pēdējā laikā centralizācijas tendences ir sākušas kāpt pāri katla malām un ir nosprausts kurss uz varas vertikāli pēc sliktākajiem austrumzemju paraugiem – voluntāri, uzspļaujot likumiem, Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartas principiem.
No daudziem dzirdu: premjera Kariņa (JV) Jaungada uzruna tālrādē esot bijusi «apbrīnojami tukša». Nevaru tam piekrist. Tieši otrādi: tā bija pārpilna ar dziļām atziņām un gaišiem solījumiem, piepildīta ar apskaužamu morālās un ekonomiskās situācijas izpratni.
Veicot slimnīcu pārbaudes, lai īstenotu plānoto slimnīcu tīkla reformu, jau šobrīd iezīmējas, ka sākotnējās aizdomas par speciālistu darba nepilnvērtīgu un neefektīvu izmantošanu dažviet ir apstiprinājušās, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) par izmaiņām pašvaldību reformā sola cīnīties arī Saeimā, apelējot pie Saeimas deputātu "izpratnes, tālredzības un godaprāta", pavēstīja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.
Ministra Jura Pūces piedāvātā pašvaldību reformas karte turpina haotiski mainīties. Vakar valdība lēma palielināt iepriekš atļauto republikas pilsētu skaitu līdz piecām, atstājot neizpratnē atlikušās četras. Jelgava, Ventspils, Jēkabpils un Valmiera joprojām paliek aiz statusa sliekšņa. Taču paredzams, ka saprātīgus grozījumus likumprojektā izdarīs Saeima.
Valsts kancelejas iecerētā valsts atlīdzības sistēmas reforma neattieksies uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un Finanšu izlūkošanas dienestu (FID).