Valsts kancelejas iecerētā valsts atlīdzības sistēmas reforma neattieksies uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un Finanšu izlūkošanas dienestu (FID).
Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā minētas iestādes, uz kurām tāpat kā līdz šim neattieksies plānotā mēnešalgas aprēķināšanas kārtība.
Jaunās prasības neattieksies uz FKTK amatpersonām, jo šīs iestādes mēnešalgas aprēķins tiek veikts, ņemot vērā finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgu, kur vidējais atalgojuma līmenis ir augstāks, nekā kopējā darba tirgū. Tāpat FKTK amatpersonu mēnešalgas netiek segtas no valsts budžeta.
Arī SPRK mēnešalgas aprēķins tiek veikts, ņemot vērā elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgas apmēru, un regulatora amatpersonu mēnešalgas netiek segtas no valsts budžeta.
Līdzīgi arī FID amatpersonu mēnešalgas aprēķins tiek veikts, ņemot vērā finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgu, kur vidējais atalgojuma līmenis ir augstāks nekā kopējā darba tirgū.
Vienlaikus ar valsts atlīdzības sistēmas izmaiņām plānots atteikties no līdzšinējās īpašās kārtības attiecībā uz Konkurences padomes (KP), Datu valsts inspekcijas (DVI) un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (VID) algu noteikšanu.
Valsts kancelejā skaidroja, ka īpaša kārtība minēto iestāžu amatpersonām tika noteikta, jo ilgtspējīgai un profesionālai institūciju darbībai arvien vairāk draudus radīja nekonkurētspējīgais atalgojuma līmenis salīdzinājumā ar citām iestādēm, tai skaitā privāto sektoru. Šajās iestādēs bija vērojama liela personāla mainība, proti, augsti kvalificētu darbinieku mainība un nespēja atbildīgām vakancēm piesaistīt sagatavotus, profesionālus speciālistus nekonkurētspējīgas atalgojuma sistēmas dēļ.
Tā kā iecerēts palielināt mēnešalgu skalu, it īpaši augsti kvalificētiem darbiniekiem, turpmāka šādu izņēmumu attiecināšana uz KP, DVI un VID mēnešalgu noteikšanu nav pamatota un lietderīga. Valsts kancelejā piebilda, izmaiņu rezultātā šo iestāžu amatpersonu atalgojums nesamazināsies.
Jau ziņots, ka Valsts kanceleja izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu, kurā piedāvāts mazināt piemaksas un vidējo atalgojumu tuvināt privātā sektora atalgojumam.
Valsts kancelejā uzsvēra, ka mēnešalgu skalas izmaiņas kopsakarā ar piemaksu apjoma samazinājumu ir viens no svarīgākajiem pasākumiem atlīdzības sistēmas reformā.
Likumprojekta mērķis ir pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no darba samaksas mediānas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem. "Plānots, ka nodarbinātie varēs saņemt mēnešalgu, kura būs tieši tāda pati vai nedaudz lielāka nekā vidusmēra darbinieka atlīdzība darba tirgū," skaidroja Valsts kancelejā.
Likumprojekts paredz attiecīgās mēnešalgas grupas ieteicamo minimālo, vidējo un obligāto maksimālo mēnešalgas līmeni izteikt kā koeficientus pret bāzes algu, kas 2020.gadam aprēķināta 976,46 eiro. Vienlaikus plānots paredzēt 17 mēnešalgu grupas, katru sadalot trijās skalās, nosakot ieteicamo atalgojuma minimumu, atalgojuma viduspunktu un obligāto maksimumu.
Valsts kancelejā skaidroja, ka skala "ieteicamais minimums" nozīmē, ka vēlams, lai amatpersonu atlīdzība nebūtu zemāka par šo līmeni. Skala "viduspunkts" ir vēlamais mēnešalgas līmenis, kas atbilst valsts pārvaldē nodarbināto mērķa mēnešalgas līmenim - 80% no līdzīgas vērtības amatu atlīdzības darba tirgū. Savukārt skala "obligātais maksimums" ir maksimālās iespējamās mēnešalgas līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, izņemot atsevišķus gadījumus.
Piemēram, pirmās jeb zemākās mēnešalgu grupas ieteicamais minimums ir 430 eiro, viduspunkts - 574 eiro, bet obligātais maksimums - 746 eiro. Savukārt augstākā jeb 17.mēnešalgu grupā noteikts, ka šajā kategorijā mēnešalgas atalgojuma minimums ir 3463 eiro, viduspunkts - 4947 eiro, bet obligātais maksimums - 5689 eiro.
