Recepte

Nu re, pavasaris klāt, un tas nozīmē – virtuvē, tātad arī ēdienkartē noteicošo lomu spēlē izteikti pavasarīgi dārzeņi, salāti un garšaugi, kas prasīties prasās būt izmantoti, gatavojot veselīgas, gardas un daudzveidīgas maltītes.

Lai labi garšo!

Lai labi garšo!

Labu apetīti!

Līdz ar siltāku laiku smilšainos priežu vai lapu koku mežos parādās pirmās pavasara sēnes ar izteikti čokurainām, smadzenes atgādinošām, gaišāk vai tumšāk brūnām galviņām, kas katra īstena sēņotāja sirdij liek ietrīsēties priekā – murķeļi! Daudzviet pasaulē šīs sēnes dēvē par īstām gardēžu sēnēm ar patīkamu garšu un augstu uzturvērtību.

Lai labi garšo!

Labu apetīti!

Lai labi garšo!

Minimāls daudzums produktu, minimālas pūles, un neparasta uzkoda – brušeta – gatava, tā noteikti iepriecinās gan mājiniekus, gan viesus. Turklāt ir dota iztēle – var ar tomātiem, var izmantot šķiņķi un pat sēnes.

Lai labi garšo!

Kartupeļu sacepums (gratin dauphinois) ir viens no vienkāršākajiem ēdieniem, kas pa spēkam katram. Tā pamatā ir šķēlītēs sagriezti kartupeļi, kas izkārtoti cepamtraukā un aplieti ar saldo krējumu, kas papildināts ar garšaugiem un garšvielām.

Sīpolu zupa jeb franču sīpolu zupa, kā to dēvē visur citur pasaulē, ir sātīgs ēdiens, kuru parasti pasniedz kā starteri. Sīpolu zupa tiek dēvēta arī par nabagu ēdienu, jo to viduslaikos gatavoja nabadzīgie ļaudis – sīpoli kā izejviela zupai bija salīdzinoši lēti un viegli audzējami. Modernā sīpolu zupas versija radusies 18. gadsimta Francijā – liellopa buljonam pievienoti karamelizēti sīpoli, bet pa virsu zupai uzlikts grauzdiņš, kas apkaisīts ar treknu sieru.

Krāsnī ceptie vīngliemeži (escargots) ir maltīte, kas ne visiem varētu garšot, taču recepte ir gana vienkārša, lai kaut reizi mūžā pamēģinātu... To parasti pasniedz kā starteri un ēd ar nelielu speciālu dakšiņu. Kopā ar vīngliemežiem garšaugu sviestā pieņemts malkot labu vīnu.

Bujabēze (bouillabaisse) – jūras velšu sautējums, kas vairāk gan atgādina zupu. To īpaši gatavo Marseļā: zupā novārītās jūras veltes un zivis pasniedz atsevišķi, šķīvī lejot tikai zupas nokāsto šķidrumu. Bujabēzes rašanās vēsture pavisam prozaiska – no sīkajām zivīm, kuras vietējiem zvejniekiem nav izdevies notirgot, taupības nolūkos vārīta zupa, katlā liekot visu, kas no lomiem palicis pāri. Tradicionāli bujabēzē vāra skorpionzivis, zušus, jūras gailīšus, pievienojot arī gliemenes, krabjus, garneles, mīdijas, astoņkājus, jūras ķemmītes un citas jūras veltes. Lai iegūtu izteiksmīgāku zivju buljona garšu, bujabēzei pievieno puravus, sīpolus, tomātus, selerijas un kartupeļus.

Lai labi garšo!

Lai labi garšo!

Lai labi garšo!

Lai labi garšo!

Lai labi garšo!

Labu apetīti!