recenzija

Amerikāņu grupa “Future Islands” mūsu reģionā īpaši aktuāla kļūs gada nogalē, kad 26. oktobrī koncertēs “Compensa” koncertzālē Viļņā, bet dienu vēlāk - Tallinas “Rock Cafe”, taču tas nenozīmē, ka tā nav aktuāla arī tagad. Kaut vai sava piektā izdotā studijas albuma dēļ, kurš Amerikā gandrīz aizsniedzās līdz Top 50.

Tikai šodien, tikai par īpaši zemām cenām – šādi vai līdzīgi saukļi bieži vien redzami lielveikalu skatlogos, turklāt šis “šodien” parasti tur rēgojas vairākas dienas pēc kārtas un atgriežas ar apskaužamu regularitāti. Taču sabiliešu grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” sakarā nudien var teikt, ka “tikai šo piektdien, 12. maijā, Liepājas klubā “Fountaine Palace” varēs pilnībā noklausīties viņu pirmo programmu “Cilvēks ar trepēm” – otras šādas iespējas nebūs.”

Pašmāju rokmūzikas apvienības “Art Of Keeping Secret” otrajā studijas albumā apkopotas trīspadsmit kompozīcijas, kuras “AOKS” sākuši krāt neilgi pēc sava debijas albuma “Eleven Steps To The Sense” izdošanas.

Pārsteidzoši labas atsauksmes mūzikas pārzinātāju aprindās guvis aprīļa beigās izdotais pašmāju grupas “Pacific K” mazais albums jeb EP ar četrām dziesmām – šīs atsauksmes jau vien ir iemesls, lai “paziņkārotos”, kas tad šim lācītim vēderā.

Šo ceturtdien, 27. aprīlī, Rīgas klubā “Nabaklab” notiks igauņu grupas “Sibyl Vane” otrā albuma prezentācijas koncerts, pēc kura tā dosies turnejā pa Baltijas valstīm, kas turpināsies ar koncertiem Lietuvā un Igaunijā, bet maijā un jūnijā grupa atgriezīsies Latvijā ar koncertiem Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā.

Pirms daudziem gadiem, ja klajā nāca grupas “Labvēlīgais tips” albums, kalendārā varēja pat neskatīties – skaidrs, ka ir 1. aprīlis. Taču pamazām “labvēlīgajiem” zuda tradīcija izdot jaunus ripuļus Joku dienā, bet pēc tam zuda tradīcija izdot albumus vispār.

Šoreiz 1. aprīlis “labvēlīgajiem tipiem” bija gluži vai trieciendatums – klajā nāca ne tikai šīs formācijas albums “Kaste”, bet arī grupas dalībnieka Normunda Jakušonoka un “Tipa orķestra” pirmais (!) disks.

Repera un mūzikas producenta Fakta, kurš laicīgajā dzīvē saucas Jānis Šmēdiņš, debijas albums tapis pāris gadu laikā. Ražīgi tapis - pavisam šajā ripulī iekļauta 21 (!) kompozīcija.

Savdabīgās mūziķes Sniedzes Prauliņas vēl savdabīgākais albums “Inkrustācijas” ir veltīts kosmosa tēmai, ko paspilgtina diskam pievienotais buklets, kurā šoreiz ir nevis dziesmu vārdi vai fotogrāfijas, bet gan pašas mūziķes sarakstītais īsstāstu krājums “Kosmiskie priekšraksti”. Albumā iekļauts ducis kompozīciju, tostarp ansambļa “Manta” dziesmas “Nāve jūras malā” kaverversija.

Akurāt pirms Lieldienām klausītājus ar savu jaunāko veikumu iepazīstināja ansamblis “Manta”. Šis ir viņu otrais albums – “deviņas dziesmas tumšās noskaņās, krāsainos aranžējumos.” Priekšstata gūšanai Edgara Šubrovska brigāde atgādina par iepriekš jau publicētajām dziesmām “Eva Eva” un/vai “Zīme” – pārējais albumā iekļautais skaņu materiāls esot līdzīgs.

Kubiešu izcelsmes amerikāņu reperis Pitbuls, īstajā vārdā Armando Kristians Peress, pirmoreiz plašākai auditorijai atrādījās jau 2002. gadā, kad piedalījās Lil’ John albuma “Kings OfCrunk” ierakstā. Solokarjeru viņš iesāka pēc pāris gadiem ar debijas disku “Money Is A Major Issue” jeb “M.I.A.M.I.”.

Horvātijas čellistu duets “2Cellos” jeb Luka Šuličs un Stepans Hausers kopā muzicē jau no 2011. gada. Pirmoreiz Latvijā viņi sabija 2011. gadā, iesildot paša Eltona Džona koncertu, bet 2014. gada decembrī te atgriezās jau galvenajās lomās, uzstājoties “Arēnā Rīga”. 29 – 30 gadus jaunie mūziķi iemantojuši atpazīstamību visā pasaulē, apvienojot savā spēlē dažādus mūzikas žanrus un piedāvājot saviem klausītājiem mūziku sākot no Antonio Vivaldi līdz pat “AC/DC”.

Kaliforniešu piecinieks “Suicide Silence” līdz šim spēlēja “deathcore”, bet ar savu piekto studijas albumu grupa aizspērusies alternatīvā metāla virzienā. Grupa izveidota 2002. gadā, no tā sākotnējā sastāva ierindā gan joprojām ir tikai ritma ģitārists Kriss Garca. Iespējams, būtu arī vokālists Mičs Lakers, taču viņš 2012. gadā mira, avarējot ar motociklu…

Savulaik “technicaldeathmetal” pionieru rindās bija tāda amerikāņu grupa “Cynic”, kas sākotnēji spēlēja tehnisku un smagu mūziku, 90. gadu vidū pajuka, bet 2006. gadā atjaunojās, lai sāktu spēlēt visai neinteresantu progresīvo “metālu”.

Ja tiktu rīkots konkurss par 2017. gada pašu visdīvaināk sarīkoto koncertu Rīgā, tad viens no galvenajiem pretendentiem uz šo titulu būtu vācu grupas “Tokio Hotel” šovs, kas plānots pirmdien, 10. aprīlī, koncertzālē “Palladium”: nekādas informācijas masu saziņas līdzekļiem (vismaz ne latviskajiem), arī reklāmas nav manītas, koncertzāles mājas lapā pāris nožēlojamas rindeles utt.

Uz gatera strādnieka vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tās grupas, kuru albumi tiek gaidīti ar tādu pat nepacietību kā angļu elektroniskās mūzikas blices “Depeche Mode” jaunākie garadarbi.

Skotu dziedātāja, ģitāriste, komponiste un tekstu autore Eimija Elizabete Makdonalda uz lielās skatuves ir jau gana ilgi, taču viņai ir tikai 29 gadi. Nekā pārsteidzoša, jo jau 15 gadu vecumā viņa uzstājās kopā ar tādiem “stāriem” kā grupu “Travis” un Pīta Dohertija “The Libertines”. Pirmais viņas albums “This Is The Life” tika izdots 2007. gadā, kas arī ir bijis līdz šim veiksmīgākais Eimijas karjerā - pirmā vieta Apvienotās Karalistes topā, pārdoti teju 900 000 albuma kopiju. Pavisam izdoti četri dziedātājas albumi, un visi bijuši Britu salās labi ieredzēti – zemāk par ceturto vietu nav bijis neviens.

Pavirši uzmetot acis diska vākam, šķiet, ka albuma saturu piepildīs kāds blūzroka puisis vai vismaz kaut kas Džeka Vaita stilā. Nekā, LP patiesībā ir Laura Pergolici, amerikāņu popdziedātāja un arī dziesmu autore. Viņa sacerējusi dziesmas pat tādām slavenībām kā Šērai, Riannai, “Backstreet Boys”, Kristīnai Agilerai, Džo Volšam, Leonai Luisai un citiem. Savu pirmo soloalbumu Laura izdeva jau tālajā 2001. gadā (“Heart-Shapped Scar”), bet pavisam viņas kontā ir četri studijas ripuļi. Ar īpašu ražīgumu pašas sevis apkalpošanā viņa neizceļas un nav arī vajadzīgs – panākumu tāpat nav.

Rudmatainais angļu jauneklis Eds Šīrans (26) savā ziņā ir fenomens: viņš ir parasta izskata parasts puisis, kurš dzied parastas dziesmiņas parastā balsī, taču viņa albumus pērk kā traki: britu topā pirmajā vietā pabijuši visi trīs viņa ripuļi, Amerikā – pēdējie divi, un praktiski tāpat Šīranam klājies arī citās valstīs. ASV, Kanāda, Lielbritānija, Īrija, Austrālija, Jaunzēlande, Vācija, Dānija, pat Francija utt. – visas šīs valstis nu ir pie Šīrana kājām!

Pēc skaita šis laikam ir sestais Intara Busuļa albums – tie viņam ir bijuši tik dažādi (un dažādās valodās), ka oficiālajā diskogrāfijā orientēties ir pagrūti.