RECENZIJA: Gorillaz "Humanz"

Britu projekts “Gorillaz” ir fenomens kaut vai ar savu imidžu vien – tā ir virtuālā animētā popgrupa, kurā “spēlē” četri izdomāti un uzzīmēti tēli: 2D, Murdoc Niccals, Russell Hobbs un Noodle. Protams, aiz tiem slēpjas (ja precīzāk – neslēpjas) reāli cilvēki ar miesu un asinīm.

Viens no tiem ir kādreizējais grupas “Blur” līderis un dažādu citu projektu izveidotājs vai dalībnieks Deimons Olbērns, savukārt otrs ir komiksu veidotājs Džeimijs Hjūlets. Uz kādu laiku grupas darbība bija apsīkusi. Iepriekšējais studijas albums “The Fall” tika izdots pirms sešiem gadiem, tomēr “Gorillaz” ir reanimējušies un tūlīt, tūlīt dosies koncerttūrē “Humanz Tour” (uz Eiropu tā pārcelsies novembrī un decembrī). “Humanz” ir šī projekta piektais studijas albums, kas, tāpat kā visi tā priekšteči, radījis milzīgu interesi. To stiprināja arī pirmais singls “Hallelujah Money” (tajā dzirdama gan paša Olbērna, gan dziedātāja Bendžamina Klementaina balss), kas tematiski ir kā Anti-Trampa meditācija par biznesu, varu un naudu. Otrais singls ir dziesma “Saturnz Barz”, kura darbība norisinās kādā apsēstā mājā un kurā piedalās arī jamaikiešu dziedātājs Popkāns. Protams, abiem singliem tapuši arī efektīgi videoklipi - “multeņi” rullē! Kopskaitā te ir divdesmit kompozīcijas, kas it kā sadalītas pa blokiem, norobežojot tos ar piecām atmosfēriskām interlūdijām. Albuma ieskaņošanā piedalījies vesels lēvenis pazīstamu mūziķu, tostarp Greisa Džonsa, Denijs Brauns, “De La Soul”, Pusha T un daudzi citi. Producents - protams, ka Olbērns. Ja par atsauksmēm, tad gan Amerikas, gan britu topā albums ieņēma otro vietu, lielākā daļa respektablo mūzikas izdevumu tam devuši četras zvaigznes no piecām.

PAR. Lielākais pluss - “Gorillaz” nekad nepaliek vienveidīgi, Olbērns katrā darbā eksperimentē citā virzienā, un vērtējums, ka jaunais albums “absolūti nav “Gorillaz” stilā” šajā gadījumā vērtējams kā kompliments. Hiphops, drīmpops, triphops, elektroniskais pops pat alternatīvais roks - Rietumu mūzikas kritiķi izmisuši mēģinājuši uzskaitīt visus mūzikas stilus, kuri sastopami “Humanz” skanējumā, taču viņiem vienalga tas nav izdevies. Ja nu kādu gabalu izcelt, tad subjektīvi tīkamas šķita sintīpopa stilā ieturētā “Submission” (ar Kelelu un Deniju Braunu), elektropops dziesmā “Strobelite” (ar Pīvenu Everetu) un smieklīgi stilīgā “Charger” (ar smieklīgi stilīgo Greisu Džonsu).

PRET. Ja pirmie divi “Gorillaz” albumi bija patiešām interesanti, bet nākamie divi - ciešami, tad šis ir tāds, ka nevar vien sagaidīt tā beigas. Daudz elektronikas un repa, kas ar slavenā selekcionāra Mičurina degsmi krustoti ar dažnedažādiem stiliem. Rezumējot - milzīgs sviests, rasols un soļanka, no kuras maz jēgas. Un šis murgainais projekts tiešām savulaik radījis tādu hitu kā “Clint Eastwood”, nopietni?

*Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.