RECENZIJA: Iļģi "Spēlēju. Dancoju. Dejoju"

Kādu mūziku izvēlēties uz Līgo svētkiem? Lūk, viens no variantiem. Šogad maija vidū postfolkloras grupa „Iļģi” kopā ar vairāk nekā tūkstoti dejotāju “Arēnā Rīga” priecēja skatītājus uzvedumā „Spēlēju. Dancoju. Dejoju”. Ar šo koncertu apvienība atzīmēja savu 35. dzimšanas dienu, bet svinības turpinot sarūpēts arī jauns albums. Jaunajā diskā iekļautas tieši tās dziesmas, kas horeogrāfa Jāņa Purviņa vadībā tika izdejotas arēnā, kā arī jauni skaņdarbi.

„Sauksim šo albumu par divpusēju izlasi. Tajā iekļauti 20 skaņdarbi. No vienas puses - mūzika, ko mēs spēlējam atkal un atkal nu jau 35 gadus, no otras - dejas, kas guvušas horeogrāfu un skatītāju atzinību un ko visu paaudžu dejotāji joprojām izpilda ar prieku. Līdz koncertam, kurā tiek izdejota “Iļģu” mūzika, ceļš ir bijis ilgs. Vispirms - mūzika, kas iedvesmo radīt dejas. Un te varam lepoties, ka esam latviešu grupa, kuras mūzika horeogrāfiju veidošanā izmantota visbiežāk - tuvu simtam. Precīzu skaitu nezinām, jo daudzas jaundejas tapušas tālumā, deju kopās, kas darbojas ārpus Latvijas, un bieži rezultātu neesam redzējuši,” skaidro grupas līdere Ilga Reizniece.

PAR. “Iļģu” koncerts arēnā bija perfekts - diez vai kāds iebildīs šādam viedoklim. Šis albums ir kā skaista piemiņas dāvana tiem, kas tajā pabija. Un, protams, arī tiem, kuriem patīk “Iļģi”. Dziesma “Acis veras, aizveras”, šķiet, ir skaistākā šīs grupas kompozīcija visā tās pastāvēšanas vēsturē, bet kā šķiet jums?

PRET. Ja nav pabūts “Iļģu” jubilejas pasākumā, tad šis albums “nenolasīsies” - kompozīcijas “nelīmējas” kopā, kas it īpaši skar skaņdarbus sākot no desmitā (tiesa, “Iļģi” par to jau brīdina savā anotācijā). Producenta darbs varētu būt veiksmīgāks, taču labi - šis “Iļģu” jubilejas koncerta meistardarbs tomēr jāskata un jāklausās DVD, taču tāds, šķiet, vēl nav nācis klajā.

*Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”