recenzija

Lai gan Ievai Sutugovai (pēc pases – Miltiņai) ir tikai 25 gadi, šķiet, ka viņa uz skatuves ir jau veselu mūžību: piedalījusies dažādās muzikālajās izrādēs (spilgtākās lomas ir Staburadze rokoperā “Lāčplēsis”, Ieviņa izrādē “Skroderdienas Silmačos” un Gerda mūziklā “Sniega Karaliene”) un TV projektos (''Koru kari'', “Izklausies redzēts 3”), sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Jānis Lūsēns, Raimonds Pauls, Harijs Zariņš, Zigmars Liepiņš un Mārtiņš Brauns, manīta arī daudz un dažādos citos projektos.

Ķīniešu izcelsmes amerikāņu čellistes Tīnas Go desmitais studijas albums. 31 gada vecumā viņa jau paguvusi iemantot plašu starptautisku atzinību, turklāt gan uz klasiskās, gan rokmūzikas skatuves. Viņas talantu loks ir ļoti plašs: komponiste, dzejniece, rakstniece, producente, fotogrāfe utt., turklāt mūziķe aktīvi piedalās dažādos labdarības fondos. Klavieres sākusi spēlēt jau trīs gadu vecumā, vēl dzīvojot Šanhajā.

Popmūzikas un džeza vokālās pedagoģes Lauras Railas debijas albums apkopo kompozīcijas, kas tapušas pāris gadu periodā.

Pazīstamā ģitārmeistara Vjačeslava Mitrohina jaunākā programma tiek pieteikta kā «latviešu blūzi» - pagājušā gada nogalē tā tika atrādīta mūzikas namā «Daile».

Losandželosā dzīvojošais britu mūziķis, producents un dīdžejs Bonobo, īstajā vārdā Saimons Grīns, iepriecinājis (bet varbūt dažus arī apbēdinājis) cienītājus ar jaunu albumu, kas viņa karjerā pēc skaita ir sestais studijas lieldarbs. Savus skaņdarbus Bonobo bāzē uz elektroniskās mūzikas un triphopa pamatiem, piešaujot tiem kādu devu soulmūzikas – nekas nav mainījies arī jaunajā ripulī. Jāpiebilst, ka tā ierakstīšanā roku pielikuši arī vairāki viesmūziķi, no kuriem pazīstamākais laikam ir Niks Mērfijs, austrāliešu dziedātājs un komponists, kurš savulaik bija pazīstams ar skatuves vārdu Chet Faker.

Amerikāņu kinorežisora Deimiana Šazela kinomūzikls «La La Land» šogad pretendēja uz veselu čupu «oskariem», bet nesen Londonā savāca arī piecas Britu kinoakadēmijas balvas (mūzikls gan bija nominēts 11 balvām) - kategorijās «Labākā filma», «Labākais režisors», «Labākā aktrise», «Labākais operatora darbs» un «Labākā oriģinālā mūzika». Pēdējo no šīm kategorijām var pavērtēt arī atsevišķi, jo klajā nācis filmas skaņu celiņš jeb soundtreks ar kopskaitā 15 komponista Džastina Hurvica (Justin Hurwitz) kompozīcijām. Vairākus muzikālos priekšnesumus tajā izpilda aktieri Emma Stouna un Raiens Goslings – kā nu viņiem sanāk, tas jau ir cits jautājums…

Latvijas smagmūzikas grupai «Urskumug» attiecīgo ritmu klausītāju vidū ir kulta statuss, lai gan šī brigāde ir tikpat mistiska parādība kā Haleja komēta – arī tā visu laiku pazūd, lai pēc kāda laika atkal uzrastos. «Urskumug» izveidoti kaut kad šī gadsimta sākumā (2000., 2002. vai 2004. gads – pieejamas trīs dažādas versijas), sākotnēji tika spēlēts norvēģiski nikns blekmetāls, turklāt to varēja uzskatīt par viena cilvēka projektu.

Radio NABA iecere, veidojot šo instrumentālo skaņdarbu izlasi, bija radoši aptvert un interpretēt mākslinieka Jaņa Rozentāla daiļradi visā tās daudzveidībā, tā simboliski noslēdzot mākslinieka 150. jubilejas gada kultūras programmu ar unikālu projektu, kurā notiek mūsdienu neatkarīgās mūzikas un klasiķa Jaņa Rozentāla mākslas satikšanās.

Šķiet, britu indīpopa trio «The XX» bija vieni no pirmajiem, kas izdeva ar cipariem «2017» datētu albumu un jau ar to vien izpelnījās lielāku uzmanību nekā, piemēram, februārī izdoti garadarbi.

Brazīliešu “thrash metal” leģenda “Sepultura”, šķiet, bija pati pirmā rietumu metālmūzikas spices grupa, kas viesojās ar koncertu Latvijā – tas notika 1992. gada maijā Rīgas Sporta pilī, tolaik “Sepultura” bija topā ar fantastisko albumu “Arise”.

Jādomā, ka smagās mūzikas fani jau kravā čemodānus un iepērk alkohola krājumus, lai nedēļas nogalē (vai nākamās sākumā) dotos kaimiņzemes lūkoties – 12. februārī Tallinas “Rock Cafe” un 13. februārī Viļņas arēnā “Siemens” notiks vācu “thrash metal” klasiķu “Kreator” kopkoncerts ar brazīliešu “Sepultura”, zviedru “Soilwork” un beļģu “Aborted”. Millem Petrocam ar savējiem būs jaunumi, ko vēstīt no skatuves – janvāra beigās klajā nāca vāciešu pēc skaita četrpadsmitais studijas albums.

Ja tiktu piešķirta balva par pašu savdabīgāko latvju smagās mūzikas komandu, tad brašuļiem no grupas “Yomi” būtu grūti atrast konkurentus.

Pagājušais gads savdabīgajai muzikālo performanču meistarei arfistei Elizabetai Lācei bijis ļoti ražīgs: iesākumā tika izdots arfas solo debijas albums “Mōaigā”, bet tikai mazliet ilgāk kā pēc pusgada - otrais studijas albums “Songs About D”, darbs pašas Elizabetas balsij un klavierēm.

Šo svētdien, 5. februārī, un arī pirmdien Dailes teātrī notiks latviešu estrādes leģendas Viktora Lapčenoka koncerti. Tajos (un ne tikai tajos) varēs iegādāties arī viņa labāko dziesmu apkopojumu CD formātā – pavisam tajā ir divi desmiti Lapčenoka dziedāto nemirstīgo kompozīciju. Kompānijas “Mikrofona ieraksti” vēsturisko ierakstu sērijā “Leģendas” līdz šim izdoti dziesmu apkopojumi tādām latviešu mūzikas leģendām kā Nora Bumbiere, Ojārs Grinbergs un Edgars Liepiņš.

Posthārdkora, „kliedzošā pankroka” (šāds apzīmējums viņiem itin labi piestāvētu) vai vienkārši rokgrupas „Židrūns” trešais studijas ieraksts. Šī grupa pastāv no 2004. gada, iepriekš izdevusi albumus “Židrūnam sāp” (2008) un “Židrūns dzeltenbaltdzeltenais” (2010), kuri saņēma labas kritiķu atsauksmes, kā arī nodrošināja uzticamu cienītāju kopienu, kas seko grupai tās koncertos - tie visbiežāk notiek dažādās neierastās koncertvietās Rīgā un citur Latvijā.

Pagaidām nav zināms, vai grupa “Rīgas Modes“ Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons“ noslēguma ceremonijā tiks pie kādas balvas (popa albumu kategorijā viņi ir tikuši pieciniekā), taču pirmo nopietno balvu par savu debijas pilnmetrāžas albumu ar nosaukumu “Fantastiski” viņi jau ir saņēmuši – tā saucamo alternatīvo “Gada balvu“ jeb “Austras balvu ‘2016”.

Savulaik ļoti cerīga šķita liepājnieku grupa “The Briefing”, kuri izdeva debijas albumu “Funny Thoughts“ (2008) un pēc tam it kā pazuda. Patiesībā - nekur jau nepazuda, vienkārši mūziķi jau kopš 2010. gada dzīvo un darbojas Londonā.

Šī savdabīgā smagmūzikas grupa būs viena no drošākajām pretendentēm uz gada debitantu titulu Latvijas Metālmūzikas gada balvu pasniegšanas ceremonijā, kas 10. februārī norisināsies klubā “Melnā piektdiena”. Ar nopietnāku pieteikumu viņi pie smagās mūzikas apvāršņa parādījās tikai pērn, kad izdeva debijas albumu, taču vispār “Pulse Of Nebulae” radusies 2013. gadā.

Klausītāju vērtējumam nodots dziedātājas Lindas Leen jaunākais albums „Digital Church” - šis ir viņas trešais autordziesmu albums. Ieraksts tapis sadarbībā ar jaunās paaudzes džeza mūziķiem – latviešiem Jāni Ruņģi (ģitāra) un Ivaru Arutjunjanu (bungas), kā arī zviedriem Džonatanu Guzmanu (taustiņi) un Tomu Ediju Nordenu (bass). Ierakstu producējis Gatis Zaķis.

Kā gan varētu palaist garām šādu albumu, kura nosaukums bieži vien virmo galvā sestdienas un/vai svētdienas rītos pēc gruntīgākas pasēdēšanas iepriekšējā vakarā?! “Jūdas Graši” sevi piesaka kā “pank-šlāger-sviest-roka trio, kas nebaidās lirikā ietvert pa kādam skarbākam, taču trāpīgam un tautai vajadzīgam vārdam.”