RECENZIJA: "Tokio Hotel" "Dream Machine"

Ja tiktu rīkots konkurss par 2017. gada pašu visdīvaināk sarīkoto koncertu Rīgā, tad viens no galvenajiem pretendentiem uz šo titulu būtu vācu grupas “Tokio Hotel” šovs, kas plānots pirmdien, 10. aprīlī, koncertzālē “Palladium”: nekādas informācijas masu saziņas līdzekļiem (vismaz ne latviskajiem), arī reklāmas nav manītas, koncertzāles mājas lapā pāris nožēlojamas rindeles utt.

Biļešu pārdošanas vietnē internetā redzams, ka šo pasākumu rīko Sanktpēterburgā bāzētā SIA ”Pandora Koncert”, kas par biļetēm sacerējusies iekasēt “Palladium” mērogiem visai nopietnas summas - biļešu cenas ir no 40 līdz 200 (!) eiro. Pat “Tokio Hotel” ziedu laikiem tas būtu nopietns pieteikums, bet tagad… Jā, ko tad kādreizējie vācu brīnumbērni dara tagad?

Jāatgādina, ka tolaik 16 gadus jauno dvīņu Bila (vokāls) un Toma (ģitāra) Kaulicu rokgrupa “Tokio Hotel” radīja īstu sensāciju 2005. gadā, kad parādījās viņu pirmie divi singli „Durch den Monsun” un „Schrei”, kā arī pilnais albums „Schrei” (pēc diviem gadiem tika izdota arī angliskā versija „Scream”). Vāciski runājošajās zemēs tas bija neapstrīdams Nr.1, kam sekoja koncerti (arī “Arēnā Rīga”) un milzu panākumi. Nākamajam albumam „Zimmer 483” (2007) vairs tik lielu panākumu nebija, savukārt „Humanoid” (2009) jau rādīja tendenci virzīties elektronizēti popsīgākas mūzikas virzienā. Dvīņiem fanu un mediju pievērstā uzmanība pieriebās, un viņi pārvācās uz Losandželosu. Pauze ievilkās uz pieciem gadiem, un tikai 2014. gadā tika izdots albums “Kings Of Suburbia”, kurā iekļautais skaņu materiāls šīs grupas faniem bija īsts šoks - te no roka vairs nebija ne smakas, dziesmas bija ieturētas „electro-dance-pop” stilā.

Arī pašlaik „Tokio Hotel” sastāvs nav mainījies: Bils (vokāls) un Toms Kaulics (ģitāra), Georgs Listings (basģitāra) un Gustavs Šafers (bungas), arī “Dream Machine” ir elektropops un brīžiem pat sintīpops. Piepildījies tas, kas bija prognozējams jau pēc “Kings Of Suburbia” iznākšanas - interese par “Tokio Hotel” strauji zūd. Iepriekšējais albums bija pirmais, kas vācu topā netika līdz pirmajai vietai (palika otrais), bet šis bija spējīgs sasniegt tikai piekto vietu. Arī Kaulicu jaunajā mītnes vietā štatos “Tokio Hotel” nevienam nav vajadzīgi. 12. martā grupa uzsāka savu Eiropas tūri, kuras laikā plāno paviesoties 29 pilsētās - varbūt ar veiksmīgiem šoviem izdosies par jauno disku radīt lielāku interesi. “Tokio Hotel” mūziķi sola grandiozus šovus, kuros vēlas klausītājus iepazīstināt ar savu redzējumu un viedokli par dažādām sabiedrībai aktuālām lietām.

PAR. Ar šādu mūziku “tokijieši” gluži labi iederētos Pērnavā vasarā notiekošā “Weekend Festival” programmā - elektronizēts “pop dance”. Ieskatam un šī albuma novērtēšanai vislabāk derēs kompozīcijas “Boy Don’t Cry” un “Easy”, kurai atrasts samērā veiksmīgs “bīts”. Bonuss par drosmi - spēlējot sākotnēji piekopto rokmūziku, puiši varētu grābt “piķi” ar lāpstu, tomēr izvēlējušies iet savu ceļu un spēlēt to, ko paši vēlas.

PRET. Pat distancējoties no tā, ka “Tokio Hotel” kādreiz spēlēja itin labu roku, un pieņemot, ka grupa turpmāk piedāvās sintīpopu, albums nekādas simpātijas neiedveš, jo tas ir no visiem aspektiem ārkārtīgi vājš. Ierindas darbs, knaps trijnieciņš. Rezumējot: par Rīgas koncerta apmeklētību māc lielas bažas.

*Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.