RECENZIJA: Suicide Silence "Suicide Silence"
Kaliforniešu piecinieks “Suicide Silence” līdz šim spēlēja “deathcore”, bet ar savu piekto studijas albumu grupa aizspērusies alternatīvā metāla virzienā. Grupa izveidota 2002. gadā, no tā sākotnējā sastāva ierindā gan joprojām ir tikai ritma ģitārists Kriss Garca. Iespējams, būtu arī vokālists Mičs Lakers, taču viņš 2012. gadā mira, avarējot ar motociklu…
Šobrīd pie mikrofona ir Edijs Hermida, vadošais ģitārists ir Marks Heilmans, basu spēlē Dens Kennijs, bet bungas - Alekss Lopess. Savulaik grupai klājies itin labi, piemēram, albums “No Time To Bleed” (2009) štatu topā ierindojās 32. vietā, “The Black Crown” (2011) - 28., bet “You Can’t Stop Me” (2014) - pat 16. Šī iemesla dēļ sānlēciens alternatīvā metāla virzienā izskatās diezgan neizprotams. Nav brīnums, ka jaunais albums saņēmis pārsteidzoši sliktas atsauksmes - to gānījuši kritiķi, no grupas novērsušies daudzi fani. Iemesls: pārliekā attālināšanās no “deathcore” 90. gadu “nu-metal” virzienā. Pieklājīgākie šajā ziņā bijuši recenzenti no prestižā izdevuma “Metal Hammer”, kas ielikuši šim darbam divarpus zvaigznītes no piecām, nosaucot veiktās pārmaiņas par “mulsinošām”, savukārt, piemēram, “Exclaim!” to nolīdzinājuši līdz ar zemi 1 punkts no 10… Pārdošanas dati arī ir vienkārši baisi - pirmajā nedēļā tika pārdotas tikai 4650 albuma kopijas.
PAR. Tā kā apskatniekam līdz šim “Suicide Silence” daiļrade bija, maigi izsakoties, pasveša, tad stilistiskās izmaiņas mūzikā netraucē (turklāt tīri subjektīvi «nu-metal» šķiet daudz pievilcīgāks par «deathcore»). “Korn” (vai “Adema”) un “Deftone” krustojums ar «deathcore», turklāt diezgan neslikts. Daži gabali ir ļoti labi, kas it īpaši sakāms par «Run». Šķiet, šai grupai varētu rasties jauni pielūdzēji, bet šoreiz «ņūmetālistu» aprindās.
PRET. Jāatzīst, ka fanu netīksmei tiešām ir pamats - nu, kurš šajos laikos vēl šādā stilā spēlē?! Lielākā nelaime, ka dažkārt paralēles ar ietekmes avotiem ir pārāk tiešas, piemēram, kaut vai «Silence» ir tik «kornisks», it kā to būtu sacerējis pats Džonatans Deiviss. Ja “deathcore”, tad “deathcore” līdz galam, kamdēļ šāda mētāšanās no viena metalurģiskā ceha otrā?
*Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.