recenzija

Amerikāņu reperis Kendriks Lamars (pēc paša sludinātā – reperis no Komptonas Kalifornijā) šobrīd ir viens no “karstākajiem” hiphopa māksliniekiem, taču viņš ar savu komandu labi apzinās, ka repa tronis nav ilglaicīga uzturēšanās vieta – nāks jauni censoņi, vecie aizmirsīsies. Pēdējos gados Kendriks Lamars tiešām kalis dzelzi, kamēr tā karsta: 2015. gadā tika izdots albums “To Pimp A Butterfly” (tas bija Nr.1 ne tikai Amerikā, bet arī Britu salās un virknē citu valstu), 2016. gadā – dziesmu apkopojums – “Untitled Unmastered” (arī pirmā aile štatos), bet šogad – jauns studijas albums .

“Deep Purple” vārds komentārus neprasa – šī grupa ir viena no smagā roka pionieriem (līdzās ar “Led Zeppelin” un “Black Sabbath”), kas pastāv jau bez gada pusgadsimtu (no 1976. - 1984. gadam gan bija pārtraukums). Un nevis vienkārši pastāv, bet pat ir spējīga laist klajā kaut ko jaunu – “InFinite” tās karjerā ir jau akurāt divdesmitais studijas albums.

Šķiet, amerikāņu rokgrupa “Blondie” ir uz skatuves jau mūžiem, un, ja pārlapo tās biogrāfiju, tad izrādās, ka ir ar’: grupa dibināta 1974. gadā, bet tās galvenajai vizītkartei, blondajai vokālistei Debijai Herijai ir jau 71 (!) gads, ko gan pēc skata nepateiksi.

Kanādiešu džeza dziedātāja un pianiste Daiena Kralla šī mūzikas stila pazinēju vidū tiek vērtēta ļoti atzinīgi, tāpēc nav brīnums, ka viņa savas vairāk nekā divdesmit gadus ilgās karjeras laikā ieguvusi piecas prestižās “Grammy” balvas un neskaitāmus citus apbalvojumus (protams, džeza lauciņā), kā arī spējusi pārdot vairāk nekā 15 miljonus albumu kopiju – šim nekomerciālajam mūzikas stilam tas ir vairāk nekā cienījams skaitlis.

Amerikāņu rokgrupa “Linkin Park” ilgus gadus bija “nu-metal” līderi, šo statusu būtībā izkarojot jau ar savu supersensacionālo debijas albumu “Hybrid Theory” (2003), kas bija pārpilns ar labām dziesmām kā suns ar blusām – “In The End”, “Papercut”, “One Step Closer”, “Runaway”, “Crawling”, “Points Of Authority”, “Pushing Me Away” utt.

Amerikāņu alternatīvā “metāla” grupa “Papa Roach” (nu gan sev izvēlējušies nosaukumu…) pastāv jau kopš 2003. gada, tās kontā ir jau deviņi studijas albumi, turklāt visi apbrīnojami veiksmīgi. Pašus lielākos laurus plūca trīskārt platīnotais “Infest” (2000) un otro vietu “Billboard” topā izkarojušais “Lovehatetragedy” (2002), tāpat ļoti labus panākumus guva “Getting Away With Murder” (2004).

Pēc diezgan ilga darba un pūliņiem beidzot nācis klajā grupas “Dzelzs vilks” bundzinieka Mārča Judža izveidotā projekta “Ryga” debijas albums ar kopumā 13 kompozīcijām (viena ir izskaņas instrumentālais darbs jeb outro), vairākas no režisora Dž. Dž. Džilindžera izrādes “Bannija Monro nāve“, Dailes teātrī - uzvedumā piedalās arī pati grupa. Ekstravaganta komanda, par kuras sastāvu gan nekad nevari būt drošs – skaidrs ir tikai tas, ka basģitāru te spēlē Mārča ilggadējais cīņubiedrs vēl kopš “vilku” laikiem Armands Butkevičs, bet pats Mārcis atbild gan par vokālu, gan bungām, gan programmēšanu, gan daudz ko citu.

Šķiet, labākais un demokrātiskākais mūzikas produkts, ko varētu piedāvāt progresīvi domājošiem līgotājiem – pēc skaita nu jau septītā etnomūzikas izlase “Sviests”.

Šī komanda tiek pieteikta kā ekoloģiskās mūzikas grupa – tas jau vien izklausās gana interesanti. Plašāks viņu izpildītā stila raksturojums skan tā: “folk/hipster/svingeru roka orķestris”.

Kādu mūziku izvēlēties uz Līgo svētkiem? Lūk, viens no variantiem. Šogad maija vidū postfolkloras grupa „Iļģi” kopā ar vairāk nekā tūkstoti dejotāju “Arēnā Rīga” priecēja skatītājus uzvedumā „Spēlēju. Dancoju. Dejoju”. Ar šo koncertu apvienība atzīmēja savu 35. dzimšanas dienu, bet svinības turpinot sarūpēts arī jauns albums. Jaunajā diskā iekļautas tieši tās dziesmas, kas horeogrāfa Jāņa Purviņa vadībā tika izdejotas arēnā, kā arī jauni skaņdarbi.

Godinot dziedātāju Žoržu Siksnu viņa 60. dzimšanas dienā, kompānija “Mikrofona ieraksti” sērijā “Leģendas” laidusi klajā dziedātāja labāko dziesmu apkopojumu.

Klusi un nemanāmi pēkšņi uzradies (varētu pat teikt - kā no gaisa uzkritis) šā brīža latvju perspektīvākās eksportgrupas “Carnival Youth” jaunākais un pēc skaita trešais albums – relatīvs pēctecis iepriekš klajā nākušajiem “No Clouds Allowed” (2014) un “Propeller” (2016).

Aplūkojot sauso statistiku, ka Normunda Rutuļa jaunākais studijas albums, ir viņa karjerā pēc skaita jau devītais (labi, protams, nav jau gluži grupu “Labvēlīgais tips” vai “Bet Bet” rekordgrafiki, tomēr arī gluži cienījams sasniegums…), sagribējās uzmest aci, cik tad šim uz skatuves jau simts gadus esošajam dziedātājam gadu ir civilajā dzīvē. Izrādās, ka tikai 45!

Kad tika paziņots, ka no 3. līdz 5. augustam Pērnavas pludmalē notiekošajā “Weekend Baltic Festival” uzstāsies arī šī brīža pasaules sensacionālākā popmūzikas apvienība ”The Chainsmokers”, sajūsmas spiedieni bija dzirdami visā Baltijā.

Pirms trīs gadiem klajā nākušais pašmāju smagā roka apvienības “Crow Mother” debijas albums “Changes” (tā prezentācijas tūre aizsniedzās līdz pat Lielbritānijai) atstāja ļoti labu iespaidu, tāpēc ar interesi tikai gaidīts, ko šie vīri iespēs turpmāk.

Lai gan grupas “Darrva” (tieši tā – ar diviem r!) albuma “Laika rats” prezentācijas pasākums Spīķeru koncertzālē paredzēts 2. jūnijā (spēlēs arī “Deodium”, “Dehead” un “Yomi”), mūzikas ierakstu veikala “Randoms” plauktos to var aptaustīt un ne tikai jau krietnu laiku.

Jau ap Lieldienām klajā nāca hiphopa apvienības “Olas” debijas albums, kam sekoja koncertēšana pa dažādām latvju pilsētām, bet nu klāt pats lielākais pasākums – piektdien, 26. maijā, “Olas” uzstāsies koncertzālē “Palladium”.

Nez kāpēc šķita, ka slavenā norvēģu simfoniskā blekmetāla grupa “Dimmu Borgir” studijas albumus laiž klajā diezgan bieži, taču, paveroties tās oficiālajā diskogrāfijā, izrādījās, ka tie ir absolūti maldi – pēdējais šīs apvienības albums “Abrahadabra” ticis izdots pirms septiņiem gadiem. Šogad gan plānota jauna albuma izdošana, bet līdz tam šīs grupas daudzgalvainā fanu armija var priecāties par “Forces Of The Northern Night” - dubultnieku, kurā ierakstīti divi šovi kopā ar Norvēģijas Radio orķestri un kori festivālā “Wacken” un koncertā Oslo.

Labākā latvju džezfanka apvienība “Very Cool People” acīmredzot nav riskējusi gaidīt, vai par savu jaunāko garadarbu saņems Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” vai arī cita veida atzinību, tāpēc uzreiz nolēmusi ierakstīties latvju mūzikas vēsturē ar pašu garāko diska nosaukumu – tā pilnā versija ir “Heya Some Kind Of Fish! We Don’t Know The Name Of This Fish In English, But In Latvian It Is Vimbas”.

Lai gan par Rīgas pankroka grupas “Morālā Ateja” pirmsākumiem var uzskatīt 2004. gadu, tās darbības laiks ir krietni minimālāks: pamuzicējuši četrus gadus “atejnieki” (vai “atejisti”?) pašķīrās, lai atkal sanāktu kopā pirms nepilniem diviem gadiem.