RECENZIJA: Jay-Z "4:44"
Kā pie mums ar atplestām rokām ņem pretī visu, ko radījusi grupa “Prāta vētra”, tā štatos neapstrīdama elka statusā ir hiphopa ģēnijs Šons Korijs Kārters jeb Jay-Z – nav svarīgi, cik veiksmīgs ir viņa kārtējais albums, nav šaubu, ka tas būs topu pirmajās vietās.
Jaunais studijas ripulis 47 gadus vecā bruklinieša karjerā ir jau trīspadsmitais pēc skaita - pārliecinošs kā vienmēr. Protams, ka tas Amerikas topā uzreiz kļuva par Nr.1, kas, cita starpā, ir atgadījies ar pēdējiem vienpadsmit (!) viņa albumiem. Britu topā - trešā vieta, arī labs rādītājs. Rietumu mūzikas kritiķu vērtējumā lielākoties saņemtas četras zvaigznes no piecām, “Metacritic” rangā - 84 punkti no simts, kas arī ir labs (pat ļoti labs) rādītājs. No komerciālā viedokļa Jay-Z izspēlējis ļoti veiksmīgu kārti - dziesmu tekstos paustas pārdomas par dažādām privātās dzīves peripetijām un nesaskaņām ar ne mazāk slaveno sievu Beijonsu, bet šāda veida atziņas “dzeltenības” mīlošie klausītāji štatos “aprīs” aizgūtnēm, tās pārspēt varētu vien vēsts, ka Kima Kardašjana vēl par vienu centimetru palielinājusi sava dupša apmērus. Nosaukums “4:44” it kā esot laiks, kad Jay-Z pamodies un nolēmis izsūdzēt visus grēkus. To tad viņš arī dara - stāsta par to, ka māte bijusi lesbiete, kā pats “laidis pa kreisi”, vēsta par abu ar Beijonsu dvīņiem, atvainojas sievai, ka viņš neesot viņas vērts utt., u.tjpr. Būtu labāk izdevis autobiogrāfisku grāmatu…
PAR. Perfekti nostrādāts albums, taču tas nav nekāds pārsteigums. Jay-Z trumpis - ļoti veiksmīgie sempli. Ieteikt speciāli kādu dziesmu nav jēgas: ja šāda mūzika tīk, tad albums ir klausāms no pirmā gabala līdz pēdējam, ja ne, tad te tāpat neko īpašu no kopējā konteksta neizlasīt.
PRET. Negribas atkārtoties, taču nāksies - nu nav šāda veida mūzika domāta mūsu platuma grādiem! Par to pat rakstīt negribas, kur nu vēl to klausīties. Nez, cik pie mums ir Jay-Z fanu? Droši vien to skaits ir vēl mazāks par Eltona Džona pielūdzēju saujiņu...
*Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.