Amerikāņu melodiskā metālkora brigāde “Miss May I” vismaz savā dzimtenē kotējas ļoti augstu – pie mums gan viņa laikam ir zināma mazāk. Šī blice pastāv jau desmit gadus, savas pastāvēšanas laikā izdevusi sešus albumus, turklāt pats pirmais ripulis “Apologies Are For The Weak” (2008) nāca klajā tad, kad mūziķi vēl tikai mācījās vidusskolā.
Ja debijas albums lielu sensāciju neizraisīja, tad visi nākamie diski tika “Billboard” topa pirmajā simtniekā, kas ir labs rādītājs. Labākais albums skaitās 2014. gadā izdotais “Rise Of The Lion”, kam tikai nedaudz pietrūka, lai aizsniegtos līdz Top 20. Interesanti, ka grupai visus šos gadus ir izdevies saglabāt nemainīgu sastāvu - šāda parādība rokmuzikantiem nav bieža. Stāstot par savām muzikālajām ietekmēm grupas mūziķi pārsauc veselu lēveni slavenu grupu, sākot no “Metallica”, “Pantera” un “Deftones” līdz pat “As I Lay Dying”, “Killswitch Engage”, “Five Finger Death Punch”, “Lamb Of God” un “Parkway Drive”. Jāatzīst, ka kaut kas no visām šīm apvienībām nudien ir pasmelts.
PAR. Melodiskais metālkors tomēr ir krietni uzrunājošāks nekā parastais metālkors, kurā bieži vien teju visas dziesmas šķiet vienādas. No šī albuma labākās dziesmas šķiet “Under Fire” un “Never Let Me Stay”. Bī Džejs Steds kā ģitārists ir varens, arī Levija Bentona vokālam nav ne vainas.
PRET. Idejiska nabadzība. “Shadows Insane” var klausīties, var arī neklausīties, nebūsiet zaudētājs nevienā no šiem gadījumiem. Nav brīnums, ka albums štatos ir nožēlojamajā 176. vietā - “Miss May I” šo darbu pilnīgi noteikti nevar ierakstīt savā biogrāfijā ar zelta burtiem. Žāvas uzdzenošs pasākums.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.