RECENZIJA: Lana del Rey "Lust For Life"

Visās nozīmēs valdzinošo amerikāņu dziedātāju Lanu del Reju (īstajā vārdā Elizabete Vūlridža Grānta) latvju klausītāji tuvāk iepazina 2013. gada jūnijā, kad viņa uzstājās „Arēnā Rīgā”, un koncertā pabijušie no redzētā un dzirdētā bija stāvā sajūsmā.

Pirmoreiz šī dziedātāja plašākai auditorijai iekrita acīs (un ausīs) jau pēc 2010. gadā izdotā debijas albuma ar tā spilgtāko hitu „Video Games” priekšgalā. Šis CD tika pārdots vairāk nekā četru miljonu kopiju tirāžā, savukārt otrais albums „Born To Die” (2012) ar tādiem hitiem kā „Blue Jeans”, „Born To Die”, „Summertime Sadness” un „National Anthem” sasniedza pat 7 miljonu kopiju atzīmi. Abi nākamie albumi „Ultraviolence” (2014) un “Honeymoon” (2015) pārliecinoši ierindojās gan amerikāņu, gan britu topu pirmajā trijniekā, bet jaunais ripulis “Lust For Life” šajos popularitātes rādītājos ir Nr.1. tas nav nekāds pārsteigums, ja paskatās kaut vai uz vārdiem, kurus izdevies pierunāt līdzdarboties šī albuma tapšanā - The Weeknd, A$AP Rocky, Stīvija Niksa un pat Šons Lenons, “bītla” Džona Lenona un Joko Ono dēls. Ja iepriekšējiem diviem albumiem bijis “Kalifornijas skanējums”, tad jaunajam darbam - “Ņujorkas skanējums”, intervijā “NME” teikusi pati dziedātāja. Nu, var jau būt.

PAR. Lai gan “dream pop” bieži vien ir diezgan garlaicīgs pasākums, Lanas del Rejas gadījumā tā nav: sapņainas melodijas ar nesteidzīgiem “bītiem”, tomēr striktu ritmisko zīmējumu, turklāt Lana šo stilu bagātina ar indīpopa skanējumu, un rezultātā sanāk materiāls, kas neļauj atslābt uzmanībai vai pat piemigt. Grūti īpaši izcelt kādu dziesmu - teicama ir relatīvi spriganā “Lust For Life”, ļoti skaista ir arī liriskā “Cherry”, taču pārāka par visu - “In My Feelings”. Kā jau ierasts, dziesmu tekstos Lana nebūt nav balta un pūkaina, kā to varētu padomāt uz viņu paraugoties vai klausoties šīs jaunās dāmas izpildīto mūziku - cenzoru uzlīmīte te ir īsti vietā. Šķiet, šis varētu būt pat labākais albums Lanas del Rejas līdzšinējā karjerā.

PRET. Kopumā te ir 16 skaņdarbi ar kopējo garumu vairāk nekā stunda un 10 minūtes - skaidrs, ka tiem, kas šādu mūziku klausās tikai garāmejot (kā šo rindu autors), tikt līdz albuma beigām ir pagrūti. Kas par daudz, tas par skādi.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.